Krāšņs vizuāls un muzikāls šovs aicina baušķeniekus 3. novembrī Bauskas kultūras centrā. Te izrādīs mūziklu «Čigānu princese».
Mūzikla producents Viktors Praprass stāsta, ka šajā starptautiskajā projektā piedalīsies 11 mākslinieki no dažādām valstīm. Uz skatuves būs daudzu televīzijas šovu dalībnieki, publikas iemīļotie mūziķi no grupas «Riči».
Lomas mūziklā uzticētas čigānu vijoles virtuozam Kasparam Pudnikam un šarmantajai dziedātājai Annai Dribas. Uzstāsies dejotāji no Krievijas un Latvijas, kuri slavenā čigānu teātra «Romen» sastāvā koncertējuši visā pasaulē. Mūziklu spilgtinās arī čigānu dejas zvaigznes no Polijas un ģitāras virtuozs Arturs Sabilo no Lietuvas.
Šova dalībnieks K. Pudniks portālam atklāja, ka uz skatuves valdošais noskaņojums būs ļoti dažāds: «Lai pēc iespējas precīzāk un tiešāk varētu pastāstīt skatītājiem par čigānu princeses piedzīvojumiem un precīzāk atklāt notikumu emocionālo pusi, katrs mūzikla priekšnesums veidots kā patstāvīgs, maziņš mūzikls. Vienubrīd mēs atrodamies tumša meža vidū pie ugunskura, vērojam zvaigznes un klausāmies smeldzīgu dziesmu. Te pēkšņi nonākam brazīļu sambas ritmos un karstajā Spānijā dejojam farucu. Tad mūsu gaitas aizvijas uz čardaša dzimteni, pa ceļam piestājot Austrumu prinča pilī un sastopot armēņu bundzinieku. Pasaules klejojumi beidzas Latvijā, kur skan jaunākās dziesmas, dejās iesaistās arī skatītāji. Noskaņojums uz skatuves un zālē ir ļoti krāšņs, jautrs, aizraujošs. Ir daudz prieka un mīlestības, daudz smaidu un draudzības.
Baušķeniekiem noteikti atmiņā palicis producenta Viktora Praprasa pirms diviem gadiem izrādītais darbs «Čigānu barons». Tāpat kā toreiz, arī tagad būs skaistas skatuves dekorācijas, īpaši gaismas efekti, izcila skaņa, vizuāli krāšņi šova elementi. Līdztekus citiem Latviju mūziklā pārstāvēs arī grupa «Riči», kurai šis ir ļoti traģisks gads. Vajadzēja ļoti daudz spēka, lai neizstātos no projekta. Visiem, kuri zina grupu «Riči», šī būs emocionāla atkalredzēšanās.
Mūziklā apvienojušies dažādu tautību izpildītājmākslinieki no tuvākām un tālākām valstīm. Šis ir vislabākais apliecinājums tautu draudzībai, mierīgai līdzāspastāvēšanai, kur politikai nav vietas.»
Mākslinieki no Armēnijas, Ukrainas, Lietuvas, Latvijas, Spānijas, Krievijas un Polijas izpildīs melodijas čigānu, krievu, spāņu, indiešu un latviešu valodā.
