Ērti gatavojami, veselīgi un garšīgi ēdieni, it īpaši rudenī un ziemā, ir dažādi sautējumi. Manā virtuvē cepeškrāsnī gatavojamu to ir «sērija». Lai gan sastāvdaļu sagatavošana nereti aizņem lielāku laiku, toties termiski ēdiens apstrādājas tikpat kā «savā nodabā». Nav jāstāv pie plīts, nav dūmu un garaiņu, nekas nešļakstās pa plīti… Vienkārši – ieliec cepeškrāsnī un pēc zināma laika vai pēc zvana nāc lūkoties, vai gatavs. Turklāt sautējumos nav tik svarīgas precīzas to sastāvdaļu proporcijas, kas veido galveno ēdiena masu. Receptes nereti var dažādot pēc tobrīd pieejamajiem produktiem.
Kāposti možumam
Ir neskaitāmas variācijas ēdieniem, ko varam pagatavot no galviņkāpostiem, jo īpaši sautējumos. Kāpostu dzimtene ir Eirāzija, bet lielākā daļa kāpostu šķirņu cēlušās Vidusjūras apkārtnē. To ārstnieciskās īpašības ir bijušas zināmas jau sen. Vēl 6. gadsimtā Pitagors rak-stīja, ka «kāposti uztur gara možumu, jautrību un labu garastāvokli». Kā zināms, laikā, kad vēl nebija sācies totālās komunikācijas laikmets, bērni tika pārliecināti, ka viņus atrod kāpostu laukā.
Kāposti ir ļoti svarīgs C, P, B grupas vitamīnu avots (tur ir vairāk C vitamīna nekā apelsīnos vai mandarīnos). Tie satur arī kāliju, fosforu, dzelzi. Protams, termiski apstrādātos ēdienos vitamīnu daudzums būtiski samazinās. Kāpostus ēdienkartē var iekļaut augu gadu. Un ne mazāk svarīgi – tie ir salīdzinoši vieni no lētākajiem dārzeņiem veikalos. Tos audzē gandrīz ikkatrā piemājas dārzā. Kāpostos ir maz kaloriju, 100 gramos kāpostu ir 25 – 30 kaloriju, 6 grami ogļhidrātu un 1 grams olbaltumvielu.
Viens no variantiem, kā svaigu kāpostu izmantot sautējumā, ir «slinkie» kāpostu tīteņi, šie «slinkie» manā ēdienkartē ir labi iedzīvojušies – jau vairāk nekā 25 gadus tos periodiski gatavoju un neapnīk. Recepti ieguvu no kādreizējās kolēģes baušķenieces Tamāras. Laika gaitā no viņas receptes esmu izņēmusi krējumu. Receptē ieslēptais brīnums ir tas, ka ēdiens lielā mērā satur tās pašas sastāvdaļas, ko tīteņi, bet nekas nav jātin, visu saliek kārtās cepamtraukā, vāku virsū un krāsnī iekšā! Man joprojām tam labi noder pagājušajā gadsimtā ražotais metāla trauks, ko sauc arī par «pīli». Tagad var iegādāties izskatā glītus cepam-traukus, kurus pēc izņemšanas no krāsns uzreiz var servēt uz galda.
Dārzeņi keramikas traukos
Sautējumu gatavošanas ēra keramikas podiņos manā virtuvē sākās, kad reiz jau pagājušajā gadsimtā man uzdāvināja šos podiņus. Kopš gatavoju pašas un draugu iecienītos «podiņus», man nešķiet vairs pārāk gardi tie, kurus liek priekšā vairums sabiedrisko ēstuvju. Esmu pamanījusi, ka tur nereti ēdienu patiesībā pagatavo citos traukos un podiņu izmanto tikai servēšanai. Garša nodod, ka kaut kas nav pa īstam.
Dārzeņu «podiņi», protams, pārliecina ar garšu. Tā ir daudz izteiksmīgāka, nekā gatavojot atvērtā, lielā traukā. Gatavošanas un servēšanas laikā nekas no tās nepazūd izgarojot, katras sastāvdaļas garša papildina pārējās, bet nepazūd starp tām. Turklāt man ļoti patīk, ja katru reizi var variēt ar to, kas ir pie rokas, un ik reizi iegūt citu kopgaršu. Parasti «podiņiem» izvēlos pamatsastāvdaļas apmēram pēc šāda principa: kaut ko no pākšaugiem, kaut ko no saknēm, kaut ko no sulīgajiem dārzeņiem, gaļu – sātīgumam. Nosaukumus parasti piešķiru pēc pievienotā pākšauga. Vēl viena podiņu priekšrocība ir ērtā uzsildīšana nākamajā dienā, piemēram, iegremdējot uz pusstundu karsta ūdens peldē. Lai gan ēdiens ir uzsildīts, garša neatpaliek no tikko taisīta ēdiena. Kopš pagatavošanas vāciņš nav atvērts, un tādējādi aromāts un garša nav «izsprukuši» ārā.
Lēcu podiņi manā virtuvē skaitās «firmas podiņi», jo lēcas pamatam izmantoju visbiežāk. Pirmo reizi podiņā gatavotu sautējumu ar lēcām nogaršoju restorānā «Rozengrāls», kur tas ēdienkartē bija minēts kā karstais priekšēdiens. Kad podiņš bija izēsts, sapratu, ka tas bija tik sātīgs, ka citam pamatēdienam vairs nav vietas. Ja nu vienīgi vēl kādu mazu desertiņu…
«Slinkie» kāpostu tīteņi
Sastāvdaļas: baltie galviņkāposti, sīpoli, rīsi (labāk – apaļie), maltā gaļa, tomātu mērce «Mednieku» vai tomātu pasta (atšķaidīta ar ūdeni un papildināta ar garšvielām: melnie pipari, kadiķu ogas, ķiploki), augu eļļa, ūdens (vai buljons).
Produktu proporcijas variē pēc patikas un attiecīgi arī garšvielas. Ja vēlas vairāk gaļas ēdienu, liek bagātīgāku kārtu maltās gaļas, attiecīgi nedaudz vairāk var pievienot sāli, piparus. Ja vairāk gribas kāpostus – sāli un piparus mazāk. Ja vairāk rīsu, gatavošanas laikā vajadzēs vairāk mitrināt, papildus aplaistot ar ūdeni. Vēlams kopējo produktu daudzumu ņemt atbilstīgu trauka izmēram – lai tas ir pilns, kad visas sastāvdaļas saliktas. Ja tas nebūs pilns, tad gatavojoties ēdiens gar malām vairāk apkaltīs.
Pagatavošana: cepamtraukā ielej nedaudz eļļas, pirmo liek kārtu ar vidējos kubiņos sagrieztu kāpostu, pārkaisa ar garšvielu maisījumu «Vegeta». Labāk izmantot «Vegetu» bez sāls. Kāpostus liek apmēram pusi no trauka tilpuma. Tad pārber ar izmērcētiem rīsiem. Virs tiem liek kārtu ar sīpoliem, kas sagriezti kubiņos. Ja sīpoli nepatīk, droši var aizstāt, piemēram, ar puraviem vai seleriju sakni vai kātiem, pastinaku. Pārklāj visu virsmu ar maltās gaļas masu, pārkaisa ar sāli, pipariem. Visam pa virsu vienmērīgi pārlej «Mednieku» tomātu mērci. Ja izmanto tomātu pastu, tad to iepriekš sajauc ar ūdeni līdz mērces konsistencei, pievieno maltus melnos piparus un nedaudz saberztas kadiķu ogas, saspiestus ķiplokus (var izmantot arī kaltētus ķiplokus).
Uzliek vāku un ievieto uzkarsētā cepeškrāsnī. Sākumā noregulē uz 180 grādiem, lai gatavojas apmēram 40 minūtes. Noņem vāku, pārlaista ar nelielu daudzumu ūdens vai gaļas buljona (aptuveni glāze), laistot gar trauka malām. Papildināmais šķidruma daudzums būs atkarīgs arī no dārzeņu sulīguma – ziemas otrajā pusē, pavasarī kāpostiem būs mazāk sava ūdens. Vēlāk vēlams samazināt temperatūru uz 160 grādiem un sautēt vēl apmēram stundu. Tad var sākt lūkot, vai ir gatavs. Kad sautējums gatavs, pēc izslēgšanas patur ēdienu cepeškrāsnī vēl 5 – 10 min, lai «atpūšas». Liek galdā. Pie sautējuma iederas ziemīgi uzkožamie – marinēti gurķi, kabači, patisoni dažādās to versijās.
Lēcu podiņš
Sastāvdaļas: lēcas (zaļās vai citas), kabači, burkāni, sīpoli, baltā paprika, seleriju kāti, kūpināta cūkgaļas krūtiņa, tomātu pasta (vai tomāti gabaliņos bez mizas), galviņkāpostu lapas, augu eļļa; garšvielas: baziliks (kaltēts vai svaigs) vai pētersīļi, sāls, pipari un citas garšvielas – pēc patikas.
Sastāvdaļu proporcijām nav izšķirošas nozīmes. Vienīgi produktu daudzums jāizvēlas atbilstīgi podiņu skaitam un kopējam tilpumam. Svarīgi – kad viss salikts podiņos, tiem jābūt maksimāli piepildītiem, lai vieta vairs tikai vāciņam.
Pagatavošana: Vispirms sagatavo sastāvdaļas atsevišķos traukos. Pēc tam katru produktu pa kārtai liek podiņos. Vispirms trauciņā ielej augu eļļu – apmēram vienu ēdamkaroti. Ja podiņš lielāka tilpuma, vajadzēs vairāk eļļas.
Nav tik svarīgi, kādā secībā saliek visas sastāvdaļas, bet der ielāgot, ko labāk likt pašā apakšā un ko virspusē. Pirmās liek izmērcētas lēcas. Tās iepriekš jāmērcē ūdenī vismaz stundu. Pēc tam kārtām sagrieztus kabačus, burkānus, sīpolus, balto papriku, seleriju kātus. Tam pa virsu uzkaisa nedaudz bazilika, var arī pētersīļus, sāli. Ja patīk stiprās un asās garšvielas, iespējams pārkaisīt arī ar kādu no piparu garšvielām. Parasti «podiņiem» nepievienoju stiprās un asās garšvielas, jo dārzeņi veido izteiksmīgu kopgaršu, ko nevajadzētu nomākt ar garšvielām.
Noslēdzošā kārta ir kubiņos sagriezta kūpināta cūkgaļas krūtiņa un nedaudz tomātu pastas vai sasmalcinātu tomātu bez mizas. Tad podiņā sakārtotos produktus pārklāj ar kāpostu lapas «vāciņu», kas gatavošanās laikā neļaus visam pārējam no virspuses apkalst. Ja produktu sastāvdaļas ir sausākas, var ieliet katrā podiņā pāris ēdamkarotes ūdens vai buljona.
Uzliek vāciņus un ievieto līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī. Lai sautējas apmēram 40 minūtes, tad samazina uz 150 – 160 grādiem un sautē vēl apmēram 40 minūtes. Parasti vienu podiņu izmantoju par «ziņotāju» – atveru vāciņu un ar dakšiņu pameklēju kādu no apakšējām sastāvdaļām, pārbaudu, vai gatavs. Pirms pasniegšanas vēl kādu brīdi patur podiņus cepeškrāsnī.
Daži ieteikumi podiņa satura variēšanai. Lēcas var aizstāt ar pupiņām, zaļajiem zirņiem, grūbām, kūpinātas gaļas vietā var ņemt apceptu svaigu gaļu. Kabača vietā sulīgumam noderēs ķirbis, seleriju kātu un paprikas vietā var likt seleriju vai pētersīļu sakni utt.
