Vairāki Bauskas novada uzņēmumi, kas gatavo tautastērpus, tekstilizstrādājumus un ikdienas apģērbu, savu darbību sākuši valsts svētku mēnesī – novembrī, divi komersanti reģistrēti pat vienā dienā. Šomēnes individuālajiem uzņēmumiem (i/u) «Novads» un «Liepiņa» apritēs 25 gadi, bet i/u «Rasas rīts» – 20 gadu.
Diemžēl līdz jubilejas datumam šogad visi komersanti nav izturējuši – «Rasas rīts» pašlaik darbību apturējis.
Izpērk ēku
Solveigas Ikertes i/u «Novads» izveidots 1991. gada 13. novembrī. «Tajā laikā pārveidojās Sadzīves pakalpojumu kombināts, direktors Nikolajs Dzenis piedāvāja uzņēmuma darbiniekiem privatizēt vairākas ražotnes. Ar viņa svētību dibinājām uzņēmumus,» atceras S. Ikerte. Tā īsti darbi sākti 1992. gada 7. janvārī, sakritīgi, ka šajā dienā esot arī Solveigas mammas dzimšanas diena.
Maziem uzņēmumiem neklājas viegli. Par lielāko panākumu S. Ikerte uzskata ražošanas ēkas iegādi un ar to saistītā kredīta atmaksu. «Man uzņēmējdarbības galvenais moto – labāk pieticīgi, neatlaidīgi un ilgi, nevis ar ātru, bet īslaicīgu peļņu,» teic uzņēmēja.
Solveiga Ikerte uzņēmējdarbības jomā neko lielu neplāno. Jau piecus gadus viņa ir pensionāre, kas strādā vairāk prieka pēc. «Patīk darbs ar labi zināmiem klientiem, kas pasūta trikotāžas izstrādājumus vai tautas tērpus. Šos cilvēkus jūtu, zinu, kas viņiem patīk, sekoju viņu gaitām. Kamēr spēšu un mūsu pakalpojumi būs vajadzīgi, tikmēr strādāšu,» teic S. Ikerte.
Nepārtrauktā darbībā
«Man tas bija hobijs, jo nodarbojos ar aušanu lietišķās mākslas studijā. 90. gadu sākumā jutu, ka viss mainās, un daudzi man teica – sāc kaut ko darīt pati,» atceras i/u «Liepiņa» īpašniece Velga Katkeviča.
Uzņēmums reģistrēts 1991. gada 13. novembrī, tāpat kā «Novads». Pirmās telpas atradās Bauskā, Dambja ielā, darbnīca atvērta 26. decembrī. Laika liecības – fotogrāfijas un rakstus – uzņēmēja krāj albumos. V. Katkeviča atšķir albuma pirmo lapu – tur uzņēmuma atvēršana iemūžināta bildēs, ielīmēta arī Ingas Muižnieces publikācija no laikraksta «Bauskas Dzīve».
Nozīmīgākais atbalsts uzņēmējdarbībā esot ģimene. Mazbērni regulāri prasot, vai nevajag ko palīdzēt. «Nevienu brīdi nav bijuši tādi ienākumi, lai plašāk izvērstos. Reiz aizgāju pie uzņēmējdarbības konsultanta. Viņš teica, ka man būs patīkami darboties, bet bagāta es nekad nebūšu. Pozitīvisma ir tikai tik daudz, cik pašā,» stāsta V. Katkeviča.
Valstī ieviešot jaunu elektrības maksājumu sistēmu, rēķins par elektrību gandrīz dubultojies.
Viņa 25 gados paveikto nenožēlo. Ar saviem lietišķās mākslas izstrādājumiem iznācis būt Zviedrijas pilsētā Hedemorā, Kanādā, daudzos Latvijas tirgos un citviet.
Pašlaik uzņēmums darbojas Plūdoņa ielā. Tajā nodarbināta pati īpašniece un vēl viena persona, abas pensionāres. «25 gadu laikā neesmu ne reizi ņēmusi slimības lapu, neesmu izmantojusi nevienu atvaļinājuma dienu. Darbs ir, laika nav, un maizītei vēl sanāk,» teic V. Katkeviča un piebilst, ka strādāšot, kamēr vien varēšot.
Šīs nozares nākotne esot ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. Ja izlemšot ar nodokļiem komersantus nogremdēt, to arī izdarīšot. «Valdībai vajadzētu piemaksāt par to, ka tautas mākslu popularizējam un ieviešam, bet mūs gremdē ar nodokļiem. Mana nodarbe īsti nav bizness, tā ir latviskā dzīvesveida popularizēšana,» pauž V. Katkeviča.
Apturēts, bet ne likvidēts
Ivetas Līderes i/u «Rasas rīts» reģistrēts 1996. gada 8. novembrī. «Sākums bija interesants. Mans tēvs bija īpašs cilvēks, un toreiz viņš man iedeva lasīt rakstu no atmodas laika žurnāliem. Tur rakstīja par to, ka latvieši ir kūtri un neko nedara. Tēvs teica: «Jāsāk darīt pašiem!» Viņa mudināta, atvēru uzņēmumu,» atceras I. Līdere.
Uzņēmējdarbības ikdiena bijusi gana grūta. «Ņēmu kredītu, ieķīlāju māju. Tie bija ļoti smagi gadi, daudz riskēju. Visu, ko paveicu, izveidoju pati,» apliecina I. Līdere. Apmeklējot Lietuvas gadatirgus, pārsteigusi attieksme pret tautas mākslas amatniekiem – kaimiņvalstī tautas tradīciju kopējiem tirgū ir labākās vietas un dažāds atbalsts. Latvijā tekstilmākslas kopēji maz kam ir vajadzīgi.
I/u «Rasas rīts» īpašniece Iveta Līdere no uzņēmējdarbības atteikusies gan tāpēc, ka samazinājies pieprasījums pēc tekstilmākslas izstrādājumiem, gan arī valsts iestāžu prasību dēļ. «Regulāri bija jāaizpilda 16 lappušu dokuments, lai pamatotu, kāpēc nevaru nodrošināt darbiniecēm minimālo algu. Mēs esam atkarīgi no pasūtījumu skaita un klientu vēlmēm, ne vienmēr ir tā, kā gribētos,» pauž uzņēmēja. Viņa atzīst, ka skumji bijis atstāt telpas un pārtraukt darbību, bet valsts noteiktās prasības uzņēmums nav spējis izpildīt.
Šī gada augustā uzņēmums darbību apturējis. Telpās darbu turpina divas komersantes. «Cilvēki vēl tagad zvana, nododu viņu pasūtījumus meitenēm. Telpas ir, vieta arī, reputācija zināma – lai jaunās uzņēmējas strādā!» pauž I. Līdere. Viņa uzsver, ka «Rasas rīts» vēl nav likvidēts, ja kaut kas mainīšoties uz labo pusi, darbu atsākšot.
