Dzīvē ir vairākas lietas, kuras paši nespējam novērtēt. Liekas it kā pašsaprotami, ka mums pienākas neatkarība, brīvība, valsts, iespēja atvērti tirgoties Eiropā. Tautā ir populāri kritizēt NATO, Eiropas Savienību, un atbalstu gūst tie politiķi, kas šīs organizācijas nosoda.
Kamēr savā zemē gaužamies un vainojam problēmās ārzemniekus, citviet Latviju vērtē kā vietu, kur dzīvo tālredzīgi un zinoši ļaudis. Interesanti palasīt, ko par mums raksta Ukrainā. Neesam tik populāri kā Lietuva, bet arī dažus Latvijā pieņemtos lēmumus vērtē atzinīgi, piemēram, nesenais likums par valstij nelojālajiem pedagogiem uzņemts ar lielu interesi. «Kāpēc pie mums tā nevarētu?» vaicā savā rakstā interneta blogeris Igors Ibigdans. Tāpat pozitīvi vērtē skeletonistu brāļu Dukuru atteikšanos startēt Sočos pēc Krievijas dopinga skandāla.
Iemesls pozitīvajam novērtējumam ir fakts, ka lielāko daļu Eiropas valstu, tai skaitā arī Latviju, ukraiņi vērtē kā tās valsts iedzīvotāji, pie kuras atnācis «lielais kaimiņš» ar savu «brālīgo palīdzību». Kamēr pie mums runā par sankcijām, kas «žņaudz ekonomiku», Ukrainā piemin kritušos krievus un ukraiņus abās frontes pusēs. Tur reāli zaudē dzīvību vīri, tēvi, brāļi, kamēr Latvijā kritizējam NATO par sankcijām, kam viens no mērķiem ir novērst šādu agresiju pret mūsu valsti.
Ukrainā tādi vārdi kā «NATO» un «Eiropas Savienība» skan pavisam ar citu noskaņu nekā mūsu pusē.
Šīs organizācijas novērtē kā miera garantu un iespēju attīstīt savas valsts ekonomiku. Tāpēc valstis, kas laikus izvēlējās pievienoties šīm savienībām, vērtē pozitīvi.
