Virtuālo klikšķīšu laikmets. Klikšķināšana jau no skolas sola… līdz pieaugušam arī kā bērnam jāturpina spēlēties. Ja nezib un neviz, tas jau ir garlaicīgi, un to mums nevajag. Diemžēl tāpat ar mums un Latviju spēlējas arī politiķi, un brīžiem pārņem bezcerība, kad redzi – savu pilsoni valsts neatbalsta. Tāpēc ikvienu «Bauskas Dzīves» lasītāju aicinu paļauties uz sevi pašu, uz savu darbu, savu izdomu un paša spēkiem, mazāk klikšķināt pakaļ citiem. Jo stiprāks sevī katrs būsim, jo niecīgāki šķitīs birokrātiskie šķēršļi.
Lai sevī uzturētu stiprumu un noturētos īstas kultūras rāmjos, jau vairākus gadus «uzlieku sev par pienākumu» papētīt to kultūrvēstures personību dzīvesstāstus un daiļradi, kam katrā gadā ir nozīmīga jubileja. Nu jau aizvadāmajā gadā tādi bija Janis Rozentāls, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Jānis Poruks. Patiess talants un kultūras pērles ir pārlaicīgs fenomens, viņu domu un emociju dziļums pat pēc simt gadiem neatstāj vienaldzīgus. Citēšu, piemēram, šo Jaungada vēlējumu no J. Poruka dzejas: «Dod tautām vairāk kauna, sāta,/Lai neizceļas karš un bads;/Dod vīriem, sievām vairāk prāta,/Dod vairāk gaismas, jaunais gads!» Cik mūsdienīgi uz šo laiku Latvijas un starptautisko notikumu fona! Cilvēka daba laiku griežos nav iedragājama, mēs riņķojam pa apli, pa spirāli, un ģēniji to pratuši «uztaustīt».
Lai neizceļas karš… Kad Ziemassvētkos ap galdu pulcējāmies tuvinieku un draugu lokā, izskanēja sen nedzirdēts vēlējums – galvenais, lai būtu miers. Gada pēdējam «Bauskas Dzīves» numuram intervētie cilvēki arī vēlas no nākotnes sagaidīt mieru, kā teic valliete Gunta Kupčiuna, – visu pārējo var pieciest un pārdzīvot. Miers mūsos pašos, mūsu ģimenēs, Latvijā, Eiropā, pasaulē. Uz tikšanos 2017. gadā – bez kara, toties ar jaukiem un darbīgiem cilvēkiem, ar jauniem notikumiem, ar pašvaldību vēlēšanām pieteikto kandidātu izvērtējumu!