Monsinjors Jānis Zviedrāns nosvin priesterības zelta jubileju

Ar 13 katoļu garīdzniecības pārstāvju – trīs bīskapu un desmit priesteru – dalību Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcā 31. maijā noritēja Svētā Mise par godu priestera un Bauskas dekanāta dekāna Jāņa Zviedrāna 50 kalpošanas gadu jubilejai.

Visu Mises laiku un īpaši beigās, kad monsinjors Ziedrāns tika sveikts ar ziedu klēpjiem, bija jūtams, ka draudze viņu cienī un patiesi mīl. «Maijs ir Dievmātes Marijas mēnesis, tieši maijā Jānis Zviedrāns sācis savu kalpošanu. Katru rītu monsinjors ar rožukroni pie Dievmātes altāra lūdzas par mums visiem. Draudze novērtē jūsu dzīvelīgumu, enerģiju, estētisko izjūtu. Paldies, ka saglabājat mūsu katoļu tradīcijas! Tev acīs vienmēr sirsnība un labestība mirdz,/ Tev krūtīs Dieva izvēlēta sirds,» tādiem aizkustinošiem vārdiem draudze otrdien sveica savu priesteri.

Pirmā draudze, uz kuru kalpošanā pēc Garīgā semināra J. Zviedrāns tika norīkots 1972. gadā, bija Varakļānos. Monsinjors atzinis, ka garīgā dzīve tur bija stipra arī pašos drūmākajos padomju gados, jo Latgale paliekot Latgale. Savukārt interese par kalpošanu radusies dzimtās Dvietes (tagadējais Augšdaugavas novads ar centru Daugavpilī) baznīcā. Tieši tur jau kādu deviņu gadu vecumā sācis kalpot par ministrantu. Monsinjors atklājis, ka ļoti patika iet pie altāra piekalpot prāvestam. Darbdienās arī septiņus kilometrus skrējis uz baznīcu, tur ļoti paticis.

Tālab nebija pārsteigums, ka 31. maijā uz jubilejas Misi Bauskā ar rožu klēpi bija atbraucis Dvietes draudzes prāvests Edvards Zaksis, kas nesa sveicienus no monsinjora dzimtās puses.

Otrdien Jāni Zviedrānu sveica Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, pateicoties Kungam, kas savam priesterim dāvājis ilgus dzīves un kalpošanas gadus. E. Pavlovskis uzsvēra J. Zviedrāna paveikto Latvijas dievnamu remontā, celtniecībā: «Tas, kas to nav darījis, tas nezina, ko nozīmē uzcelt baznīcu. Rūpējoties par visu, nav aizmirsis arī par baznīcas ēku parūpēties.» Varot būt ļoti dievbijīgs un svēts kāds priesteris, bet, ja baznīcai jumts tekot, tā arī neesot nekāda svētība.

Bīskaps Andris Kravalis, kas nesa sveicienus no Rīgas diecēzes, salīdzināja prāvesta Zviedrāna attieksmi ar trim Dievmātes Marijas attieksmēm: vispirms – celties un iet, Marija ir ceļa gājēja un droša ceļa biedre, viņa zina, ko nozīmē kāpt kalnā. Ceļš ir svarīgs, un šāds drošs ceļa gājējs arī priesteris. Otra attieksme – satikties un pārdomāt, kā Dievs mūs svētījis. Satikšanās kultūra svarīga, satiekoties Dieva gars mūs svētī, apskauj, sacīja A. Kravalis, piebilstot: «Jūs vienmēr esat veicinājis šo tikšanos, šī attieksme jums arī svarīga.» Un trešā attieksme, ko bīskaps uzrunā minēja – Marija priecājas, viņa ienes namā svētību ar prieku, ka Kungs ir starp mums. Atziņa – nebūt skumju vergiem. «Prieks arī jūs, godājamais jubilār, ir pavadījis,» uzrunājot J. Zviedrānu, akcentēja bīskaps A. Kravalis.

Viņš citēja Jāņa Zviedrāna teikto kādā medijā [tā bija portālā «Katedrāle.lv» pārpublicēta intervija no laikraksta «Bauskas Dzīve» 2009. gadā]: «Ja sēdēsi kā mēms un klusēsi, neviens neko nepiedāvās. Ir jārunā ar cilvēkiem, jākustas, jādomā, un tad tiksi sadzirdēts.»

Tāda ir prāvesta J. Zviedrāna būtība – strādāt, runāt ar cilvēkiem, baznīcā būt arī saimniekam. Bauskas katoļu draudzes vecākais Elmārs Dārznieks arī, «Bauskas Dzīvei» raksturojot prāvestu, uzsver viņa enerģiskumu, pats visur roku pieliekot, zālīti pļaujot.

«Brīnišķīgs priesteris, ļoti tolerants, ar lielu humora izjūtu. Viņš ir labs psihologs, lai to draudzi saturētu kopā, ar cilvēkiem jāmāk runāt. No 2006. gada esmu draudzē kopā ar prāvestu, kad viņš te sāka kalpot. Tad dziedāju mūsu korī, pienāca traģiskais gads, kad sabruka «Maxima» veikals, tur aizgāja bojā baznīcas kalpotājs, draudzes vecākais, un Zviedrāns man teica: «Ko tu stāvi korī, nāc kalpot!» Tā es te kalpoju, sagatavoju baznīcu Misēm, kopā ar prāvestu braucam arī uz mājām pie tiem draudzes locekļiem, kuri uz baznīcu nevar atnākt, apkalpojam pansionātus, slimnīcu,» prāvesta un savu darbīgo kalpošanu apraksta E. Dārznieks.

Draudzei piederīgās Vivinas Kalniņas, ko visi gan zinot kā Viju, saknes ir Latgalē, Kārsavas pusē, tur viņa smēlusies katoļticību. Mises un baznīca ļoti lielu sirdsmieru dodot. «Esmu pa šo laiku draudzē iemācījusies, ka nedrīkstam citus nosodīt, neesam soģi. Bet prāvests mums tiešām labs, pats visu uzrauga, visur piedalās, darbīgs. Ar viņu var runāt kā ar tuvinieku, nav nekādas augstprātības, ar humora izjūtu, bet ir arī stingrs. Un vienmēr noskatos – kad uz ceļiem nometas, viņš ceļas augšā tik ātri un stalti, ka prieks,» savos vērojumos un priekā dalās Vija.

Monsinjors pats godināšanas reizē Svētās Mises beigās sacīja: «Man nav vajadzīga tā slava, jo es daru Dievam par godu. Mans moto – lūgties un strādāt. Darbosimies vien uz priekšu vēl kādus 50 gadus (smejas).»

UZZIŅAI

Teologs Jānis Zviedrāns 1998. gadā tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2014. gadā Jānim Zviedrānam, Bauskas Vissvētākā Sakramenta  katoļu draudzes prāvestam, piešķirts Bauskas novada pašvaldības apbalvojums «Goda pilsonis». Pašvaldības novērtējumā tolaik rakstīts: «Prāvesta J. Zviedrāna kalpošana Bauskas draudzē ir pamanāma un novērtējama. Pateicoties prāvesta idejām un darba mīlestībai, baznīca pilnībā izmainījusi savu ārējo veidolu. Ar savu rūpību un darbību viņš iedvesmojis darboties arī draudzes locekļus. Prāvests J.Zviedrāns Bauskas novadā veicina garīgās izglītības, kultūras un estētisko vērtību nostiprināšanu.»

+ 9