Latvijā arvien krasāk jaušama sabiedrības noslāņošanās, divu dažādu pasauļu veidošanās. Turklāt tas izpaužas ne tikai finansiāli, bet arī darbos, amatpersonu un speciālistu attieksmē. Ir Rīgā dzīvojošie un strādājošie, kuri rada projektus, vērtē, pieņem lēmumus, vadoties pēc savas izpratnes, dzīves pieredzes. Un ir pārējā Latvijā, laukos un mazpilsētās mītošie, kuru sadzīves, ienākumu, savstarpējo attiecību līmenis ir pavisam citādāks. Galvaspilsētas iedzīvotāju vīzijas būtiski atšķiras no dzīves realitātes valstī.
Traģiskais negadījums ar vecāku un zīdaiņa nāvi Dobelē sociālajos tīklos raisīja emociju uzbangojumu. Izskanēja arī pārmetumi, kā gan daudzdzīvokļu mājā kaimiņi nav manījuši līdzās notiekošo traģēdiju. Taču laukos, arī mazpilsētās netrūkst tādu daudzdzīvokļu namu, kuros apdzīvoti vien pāris dzīvokļi. Tā, lūk, saduras Rīgas viedoklis un lauku īstenība!
Cits piemērs sabiedrības dalījumu parāda vēl ciniskāk. Ir galvaspilsēta, ir augstākās, pirmās šķiras brauktuves, un ir otrās šķiras valstij piederošie lauku ceļi. Mežgaļu skolas bērni vakardienas 15 grādu rīta salā, ceļmalās stāvēdami, daudzviet savus autobusus tā arī nesagaidīja. Paši vainīgi, jo viņu mājvieta ir pie valsts otrās šķiras ceļa, kuru attīrīt no kupenām paredzēts pēc tam, kad lielie «kungu» ceļi būs nošķūrēti. Līdzīgs «sods» ir teju visiem Latvijas laukos dzīvojošajiem.
Divas dažādas pasaules atklājas arī šodienas publikācijā «Nesen uzstādītos signālstabiņus noņems». Rīgas birojā ar datoru saprogrammētā braucēju drošības uzlabošana realitātē izrādās brāķis. Grūti birojā pie galda sēdošajiem «zēniem» un «meitenēm» saprast, ka lauku šoferis tumsā un uz slidena ceļa nespēj savu autobusu iegrozīt Eiropas standartos noteiktajos līkumos.