Dzirdēju, ka SIA «Aniva» kafejnīca Bauskas slimnīcā vairs nedarbosies un negatavos maltītes arī stacionāra slimniekiem. Vai tā ir tiesa? Kas tādā gadījumā ēdinās slimniekus, un kas turpmāk strādās slimnīcas kafejnīcā?
– SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska paskaidroja – šī gada 12. janvārī ar SIA «Aniva» panākta vienošanās, ka arī turpmāk tā nodrošinās ēdināšanas pakalpojumus slimnīcas pacientiem, darbosies arī kafejnīca.
Kur vienuviet ir pieejama informācija par Latvijas dižkokiem?
– Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Elīna Ezeriņa norādīja, ka oficiālo dižkoku reģistru valstī uztur DAP un tas atrodams interneta vietnē http://ozols.daba.gov.lv/pub/. Šajā datubāzē ir ziņas par dižkokiem, ko DAP vides inspektori ir apsekojuši un uzmērījuši dabā, iekļauta daļa vēsturiskās informācijas no dažādiem avotiem, tā tiek pārbaudīta un aktualizēta. «Dižkoki veidojas un aug visu laiku, to reģistrēšana ir viens no daudzajiem DAP pienākumiem, taču ierobežoto resursu dēļ šajā datubāzē nav informācijas par visiem dabā sastopamajiem dižkokiem, tomēr ziņas nepārtraukti tiek papildinātas,» teic E. Ezeriņa.
DAP ir pateicīga visiem entuziastiem – pašvaldībām, skolām, dažādām nevalstiskajām organizācijām, brīvprātīgajiem pētniekiem, kas meklē savā novadā dižkokus un sadarbojas ar DAP, lai kopīgiem spēkiem tos iezīmētu. E. Ezeriņa pieļauj, ka patlaban apzināta aptuveni trešdaļa dižkoku.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par dižkoku kļūst katrs koks, kurš sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu, neatkarīgi no tā, vai par to ir informācija oficiālajā reģistrā un vai pie šī koka ir izlikta atpazīstamības zīme.
Vai tiešām pilsētā nav nevienas vietas, ko pielāgot slidotavas vajadzībām? Kā ar skolu sporta laukumiem? Kāpēc pašvaldība nesekoja, lai laukums pie pilsētas stadiona tiktu atbrīvots no būvgružiem un būvmateriāliem? Vai tiešām bērniem jāriskē ar savu dzīvību un jāslido uz upēm un dīķiem? Vai nevienam nerūp jauniešu un bērnu veselīgs dzīvesveids? Vai, aizbildinoties ar finansējuma trūkumu, mainīgiem laikapstākļiem un nepiemērotu vietu, šādi tiek lobēta sintētiskā seguma slidotava?
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko paskaidroja, ka leduslaukumam piemērots ir Vītolu ielas iekšpagalms. Ledus uzliešana slidotavas vajadzībām uzticēta SIA «Vides serviss». Ja būs noturīgi laik-apstākļi, tiks uzliets ledus.
«Pašvaldība rosina novada iedzīvotājus nebūt kūtriem, nākt ar priekšlikumiem, ieguldīt arī savu artavu,» uzsvēra A. Matuļenko. Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis informēja, ka Uzvaras ciemā uzlietais ledus un izveidotais hokeja laukums ir pašu iedzīvotāju sarūpēts un uzturēts. Pagasta pārvaldei lūgts vien palīdzēt uzliet ūdeni un sagādāt caurules ūdens liešanai. Pārējais – pašu entuziastu darbs.
Vai Rundāles novadā ir jāmaksā ikgadējā nodeva par suņu turēšanu?
– Rundāles novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Brikers paskaidroja, ka Rundāles novadā nav noteikta nodeva par mājdzīvnieku turēšanu. Suņu reģistrāciju un čipošanu uzrauga Rundāles novada pašvaldības policija.
Vai Bauskas novadā ir kāda distanču slēpošanas trase? Vai tā arī prasa milzīgus izdevumus un ir atkarīga no iedzīvotāju iniciatīvas?
– Sporta nama «Mēmele» speciāliste Inga Ūbele atklāja, ka Vecsaules silā ir izveidotas trīs dažāda garuma trases. «Pagaidām stadionā ir par maz sniega. Ja snigs, ievilksim apli arī stadionā,» sola I. Ūbele.
Jau gadiem teritoriju, kur bija dīķis, klāj zāle. Vai zināms, kas tur būs, un vai vispār kādreiz būs? Vai uz šī zemesgabala ir apstiprināta kāda būvniecības iecere?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs norādīja, ka zemesgabals Pionieru ielā 2 pieder SIA «Baltrade», pieejamā informācija neliecina, ka tur plānota būvniecība.
Vai no Bauskas paredzēts izvest sniegu?
– Bauskas pašvaldības pārstāvis Voldemārs Čačs atklāja, ka masveida sniega izvešana pašlaik nav plānota. «Sniegu izvedam tikai no Rātslaukuma. Ja tā daudzums palielināsies un traucēs cilvēku un transporta kustībai, tad vedīsim,» skaidroja V. Čačs.
Kādus darbus SIA «Kvēle» strādnieki veic Krasta ielā?
– V. Čačs paskaidroja, ka Krasta ielā tiek mainīti vecie koka ielu apgaismes balsti pret jauniem tērauda apgaismes balstiem, vienlaikus pagarinot ielu apgaismojuma līniju gar dzīvojamajām mājām Krasta ielā 5, 7, 9 un 11.
Bauskā, Dārza ielas 18. mājā, šoziem salstam. Piektajā, ceturtajā un trešajā stāvā ir auksti. Radiatori pa nakti nesilda. Man istabā termometrs rāda 15 grādu. Taču dažos dzīvokļos ir karsti. Varbūt ir problēmas ar iekārtām, kas nodrošina siltuma regulāciju? Iespējams, kāds pārbūvējis apkuri, tāpēc izjaukta ūdens cirkulācija? Kāpēc nevar nodrošināt siltumu visiem iedzīvotājiem?
– Atbild SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Rasa: «Dārza ielas 18. mājā tehniskais aprīkojums, kas mēra siltumu, ir darba kārtībā. Nav arī ziņu par pašrocīgi pārtaisītiem radiatoriem. Daudzdzīvokļu namos ziemā rodas situācijas, kad visi vienlaikus laimīgi un apmierināti nemēdz būt. Šo pro-blēmu ātri atrisināt nav iespējams. Dienas laikā mēdz zvanīt vienas mājas iedzīvotāji, kas sūdzas par absolūti pretējām lietām – kāds salst nost un pieprasa paaugstināt temperatūru, citi lūdz to samazināt, jo dzīvoklī esot pārāk karsti un neviens nevēloties maksāt par tādu svelmi. Šajā situācijā namu pārvaldnieks ir kā ķīlnieks, kam nākas uzņemties tiesneša lomu un izvēlēties, kam dot priekšroku – salstošam pensionāram vai tam, kam ir par karstu. Mēs priekšroku dodam pensionāram. Ja ir karsti, var atvērt logu. Arī šodien saņēmām zvanu no Dārza ielas 18. mājas, ka dažos dzīvokļos ir tik auksti, ka normāli dzīvot nav iespējams. SIA «Vides serviss» pieņēma lēmumu paaugstināt mājā temperatūru. Nama kopējo siltumu regulē, balstoties uz āra gaisa temperatūru. Naktī strauji paaugstinājās temperatūra, un siltuma regulators automātiski samazināja siltumu. Ārā esošais mitrums mēdz radīt neomulīgus apstākļus dzīvokļos, kur nav veikts kvalitatīvs remonts. Īpašs diskomforts ir dzīvokļos, kur nav mainīti logi vai tas izdarīts nekvalitatīvi. Bloku mājās par aukstumu visbiežāk sūdzas pirmajos stāvos mītošie, jo siltuma padeve nāk no augšējiem stāviem. Balto ķieģeļu namos jeb tā saucamajās «hruščovkās» salst augšējo stāvu iemītnieki. Tas varētu būt nesiltināto jumtu dēļ. Šo situāciju var atrisināt tikai mājas īpašnieku kopība, kas uzdotu, piemēram, SIA «Vides serviss» organizēt jumta siltināšanu.»
