Bauskas iedzīvotājus interesē, kur paliek klaiņojošie kaķi un tiem piedzimušie bezsaimnieku kaķēni, kurus savāc Bauskas kārtībnieki. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kāds ir dzīvnieciņu liktenis.
Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas darbiniece Irīna Mincenberga informē, ka, saņemot ziņas par klaiņojošiem un bezsaimnieku mājdzīvniekiem, sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki pārbauda saņemto informāciju un par novēroto ziņo biedrības «DzP Mežavairogi» darbiniekiem, kuri izķer minētos bezsaimnieku un klaiņojošos dzīvniekus un nogādā tos patversmē.
«Vidēji mēnesī no Bauskas novada atvedam četrus klaiņojošos suņus un desmit kaķus. Suņi patversmē gaida saimnieku, bet kaķus sterilizē un atlaiž atpakaļ pilsētas vidē. Sterilizētos apzīmē, nogriežot auss galiņu,» informē «DzP Mežavairogi» lietvede Sandra Švarca. Kaķus ķer ar speciālām lamatām – būriem, kuros ieliek kādu kārumu un kas dzīvnieciņam pāri nenodara. Diemžēl daudzi atgādātie ir neglābjami slimi. No Bauskas novada uz patversmi «DzP Mežavairogi» vēl atvesta savainota stirna, kuru izglābt neizdevās, kā arī četri stārķi un viena pūce.
S. Švarca uzsver, ka pilnībā klaiņojošos kaķus iznīdēt nevajag. «Lūdzam cilvēkus būt atsaucīgiem un saprotošiem. Agri vai vēlu, ja nav kaķu, sarodas grauzēji. Nelielas kaķu kolonijas pilsētās un apdzīvotās vietās – tas ir normāli,» iesaka dzīvnieku patversmes darbiniece. Patver-smes pārstāvji lūdz arī tos, kas baro klaiņojošos kustoņus, sakopt barošanas vietas un neatstāt piemēslotu vidi pēc sevis. S. Švarca stāsta, ka ir pašvaldības, kas tālāk no dzīvojamajiem namiem uztaisa speciālus kaķu namiņus, kur dzīvnieciņiem vieglāk pārlaist auksto laiku.
Daļa kustoņu, kurus atved, paliek dzīvot patversmē, daļu no viņiem adoptē. Tai skaitā jauni saimnieki ir arī no Bauskas novada. Dzīvnieku patversmes darbinieki uzsver – ja suns pazudis, saimnieka pienākums ir meklēt viņu patversmē, nevis gaidīt, kad no patversmes sazināsies. Suņiem tagad jābūt ar elektroniskajiem čipiem, kas reģistrēti datubāzē.
