Vai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Bauskas filiālē varēs mācīties arī klātienē, ja augstskolai vajag savas telpas?
– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektores vietniece izglītības jautājumos Inese Freiberga skaidro – ja Bauskas filiālē būs pieprasījums pēc klātienes studijām, RPIVA risinās iespēju tās piedāvāt, tomēr akadēmijas attīstības stratēģijā filiāles ir ne tikai studiju vietas. Sadarbībā ar pašvaldībām tās pakāpeniski veidojas par izglītības, kultūras un lietišķo pētījumu centriem, kas reģionos piedāvā gan daudzveidīgu pakalpojumu klāstu visām vecuma grupām – tālākizglītības kursus, psihofizioloģisko diagnostiku, korekciju un konsultācijas, gan zinātniski pētnieciskus un izglītojošus pasākumus – zinātniski lietišķās konferences un seminārus, izstādes, koncertus un labdarības akcijas. Šāda centra izveidi RPIVA plānojusi attīstīt arī Bauskā, uzsvēra I. Freiberga.
Vēl joprojām nesaprotu, kāpēc Bauskas peldbaseinam, sporta hallei nevar piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus? Ja pilsētās šādas būves neatbalsta, kāpēc šos megaprojektus nevarēja izvērst pāris kilometru ārpus pilsētas, tādējādi nekampjot kārtējo aizņēmumu Valsts kasē?
– Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone paskaidroja, ka Eiropas Savienības līdzekļi nav piesaistīti sporta būvju celtniecībai, jo ne šajā, ne iepriekšējā plānošanas periodā nav bijis izsludināts neviens projektu konkurss, kurā būtu iespēja īstenot šādu ieceri. Tas netika atbalstīts, jo bija noteiktas citas atbalstāmo projektu prioritātes.
Projektu vadītāja Jolanta Kalinka papildina, ka Lauku atbalsta dienesta projektu pieteikumus pašvaldība nevar iesniegt un maksimālais atbalsta apmērs ir 45 tūkstoši eiro.
Vai Bauskas novada saistošajos noteikumos ir kas minēts par trokšņošanu pilsētā pēc pulksten 22? Ik nedēļas nogali kāds rīko salūtu. Gadās, ka šauj vakarpusē, pēdējā laikā arī pusnaktī. Man pēc tam ir traucēts naktsmiers. Vai šo rīcību var ierobežot? Vai tā tiek kontrolēta?
– Bauskas novada pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs informēja, ka Bauskas novada saistošajos noteikumos nav norādes par trokšņošanu pēc pulksten 22 un piemērojamiem soda mēriem. Dz. Lenbergs uzsvēra, ka šis jautājums esot Valsts policijas kompetencē. Par trokšņošanu atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pantā. Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, juridisko personu sods ir 70 – 700 eiro. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, piespriež naudas sodu: fiziskajām personām – 70 – 700 eiro, juridiskajām personām –700 – 4300 eiro.
Kad Bauskas pārtikas veikalā «Rimi» varētu ieviest modernās pašapkalpošanās kases?
– SIA «Rimi Baltic» biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone informē, ka pašapkalpošanās kasu ieviešana atkarīga no vairākiem faktoriem. «Daudz nosaka pircēju plūsma, tas, cik parastās kases pieejamas. Pašapkalpošanās kasu uzstādīšana paredz nozīmīgas investīcijas, tāpēc rūpīgi jāizvērtē katrs atsevišķs potenciālais veikals. Šie faktori tiek ņemti vērā visā «Rimi» veikalu tīklā, lai lemtu par pašapkalpošanās kasu ieviešanas iespējām katrā konkrētā veikalā,» skaidro G. Martinsone.
Kāpēc Bauskas novada pašvaldība neievieš braukšanas maksas atvieglojumus pensionāriem? «Latvijas Radio» ziņoja, ka Rēzeknē pensionāriem ir 50% braukšanas maksas atlaide pilsētas sabiedriskajā transportā, pensionāriem pēc 75 gadu vecuma braukšana ir bezmaksas. Bauskas pensionāriem jānokļūst līdz kapiem, mazdārziņiem, bet šogad jau sola cenu celt līdz 70 centiem. Vai tiešām jāatsakās no mazdārziņiem? Varbūt tomēr pašvaldība domās arī par šo sabiedrības daļu un meklēs budžetā risinājumu atvieglojumiem mazaizsargātajai grupai?
– Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks skaidro, ka Rēzeknē darbojas pašvaldības uzņēmums «Rēzeknes satiksme» un pašvaldība var piemērot šādas atlaides savā uzņēmumā. Līdzīga sistēma esot arī citās lielajās pilsētās, kur transportu nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrības. Arī Rīgā piešķirti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, līdz ar to citas pasažieru kategorijas maksā dubultā. Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka atzīst – ja politiķi ir gatavi par šo tēmu diskutēt un atbalstīt braukšanas atvieglojumus, jāvērtē ietekme uz budžetu, jānoskaidro, cik ir pensionāru, kuriem piešķiramas atlaides, kuros maršrutos un kādā apmērā. «Tas viss ir izdarāms, ja politiķi dod uzdevumu administrācijai sagatavot šo jautājumu,» teic I. Ruhocka.
SIA «Aips» valdes loceklis, novada domes deputāts Uldis Kolužs atzina, ka tas ir atrisināms jautājums: «Pašvaldība var sniegt atbalstu tām iedzīvotāju kategorijām, kam vēlas. Tikai jāizvērtē budžeta iespējas un politiski par to jālemj. Dažas pašvaldības šos jautājumus jau ir atrisinājušas un no budžeta braukšanas maksu sedz. Iespējams, vajadzīga saruna par šo tēmu.»
