Premjers Māris Kučinskis izteicies, ka ekonomikā šogad būs plašāks solis, jo beidzot tajā ieplūdīs Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Nāks nauda! Galvaspilsētas ierēdņi, protams, sadarbībā ar saviem lielajiem brāļiem Briselē jau laikus tās pārtveršanai auž tīklus.
Dažu gadu laikā vairāki miljoni eiro atvēlēti sabiedrības veselības uzlabošanai. Noteikts, ka tas jādara, ierēdņiem citam uz citu skatoties un pašiem mācoties. Lai sajēga būtu kvalitatīvāka, runām seko izdales materiālu straumes, kurus tad vedīs uz novadiem, pagastiem un lauku viensētām. Kopā ar koordinatoriem, mentoriem, aplikatoriem ļaudis mācīsies veselīgas brokastis gatavot, pareizi pasnaust dienvidu un pēc tam vieglā riksī dosies uzmundrināt smagajā darbā nogurušos locekļus. Katru šādu aktivitāti modri uzraudzīs veselīgo pašvaldību tīkla darboņi gan Rīgā, gan mazajās vietvarās. Svarīgi, lai neviens eiro cents netiek izlietots «cietām» lietām – veloceliņiem, trenažieriem, nūjām, slidām vai lecamauklām. Jo «mīkstāks» papīrs, jo labāka tautas veselība.
Bauskā par šo tīkla pieskatīšanu gadā būs jātērē 12 tūkstoši eiro, Jelgavas pilsētā – trīs reizes vairāk. Visā valstī tie būs daudzi desmiti koordinētāju, kuri par tīkla turēšanu saņems simtiem tūkstošus eiro. Vecumnieku novadā gan šo naudu apgūs jau esošās speciālistes, tur nekāds īpašs koordinētāja amats netiek izveidots.
Bieži izskan pārmetumi par nevalstiskā sektora kuslo darbošanos. Kādēļ neatvēlēt veselības veicināšanas miljonu apgūšanu sabiedriskajām organizācijām? Jā, bet tad tīkla audējām un pieskatītājām nāksies sev meklēt jēgpilnu nodarbi.
Tā mēs to Eiropas naudu ieaužam tīklos, murdos, puduros un klāsteros. Jo lielāki tīkli, jo lielāki caurumi un vairāk sudraba zvīņu sabirst darbošanās imitētāju maciņos.