Šogad saņemta informācija par trīs atrastiem mežacūku līķiem Iecavas un Vecumnieku novada teritorijā. Vienam no eksemplāriem, kas identificēts Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss, «Bauskas Dzīvi» informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.
Viņš atklāja, ka kopumā pēdējo trīs mēnešu laikā Āfrikas cūku mēra vīruss konstatēts piecām Iecavas novada un 13 Vecumnieku novada teritorijā atrastām mežacūkām. Pašlaik nav saņemta informācija par Bauskas un Rundāles novadā uzietiem dzīvnieku līķiem. «ĀCM inficētās teritorijas mūsu pusē (Zemgalē) pēdējo mēnešu laikā nav būtiski palielinājušās, bet rēķināmies un esam gatavi jaunam ĀCM vilnim, iestājoties pavasarim, siltākiem laika apstākļiem,» teic J. Grosbārdis.
Var neizmaksāt kompensācijas
Mednieki turpina būt aktīvi un iesniedz otrajā ĀCM riska zonā nomedīto mežacūku asins paraugus. Šogad līdz janvāra beigām Dien-
vidzemgales pārvaldē jau pieņemti 133 paraugi, no kuriem astoņi, laboratoriski izmeklējot, ir bijuši pozitīvi uz ĀCM.
Tikmēr PVD inspektori intensīvi mūspuses novados veic biodrošības pārbaudes cūku novietnēs, pastiprinātu uzmanību pievēršot lielākajām riska saimniecībām. Pārbaužu laikā inspektori ne tikai pārliecinās par biodrošības prasību ievērošanu un piemēro administratīvos sodus un aizliegumus cūku pārvietošanai, bet arī veic skaidrojošu un informatīvu darbu, norādot individuāli katrai novietnei būtiskākos infekcijas iekļūšanas riskus un to novēršanas iespējas.
Ņemot vērā Krimuldas pagasta un Salaspils novada saimniecībā notikušo, J. Grosbārdis aicina arī mājas cūku turētājus, kas pašlaik uzskata, ka ir ieviesuši biodrošības prasības, nezaudēt modrību un vēlreiz kritiski izvērtēt saimniecībā notiekošo, kas tiek kūtī, – barība, pakaiši, dzīvnieki, cilvēki, īpaši pašlaik jau inficētajās teritorijās Vecumnieku un Iecavas novadā. Saimniecībām, kas nav ieviesušas un neatbilst biodrošības prasībām vai nav reģistrējušas cūkas Lauksaimniecības datu centrā, jārēķinās, ka, saimniecībā iekļūstot Āfrikas cūku mēra vīrusam, par beigtajiem vai likvidētajiem rukšiem kompensācijas var netikt izmaksātas.
Gaļu pirkt – tikai legālās vietās
Jautājot PVD pārstāvim, cik iedzīvotāji var būt droši par cūkgaļas kvalitāti, ja zemnieks tiešajā tirdzniecībā piedāvā iegādāties cūkgaļu, tā sakot, «no rokas», J. Grosbārdis uzsvēra, ka lēmuma pieņēmējs ir pats pircējs. Latvijā spēkā esošie normatīvie akti atļaujot savā saimniecībā audzētu cūku kaut pašpatēriņam, bet tikai un noteikti pašpatēriņam, uzsvēra J. Grosbārdis.
Ja zemnieks vēlas gaļu tirgot, cūkai ir jābūt nokautai kautuvē, tā jāizmeklē uz trihinelozi, un cūkas liemenim pēc veiktas veterinārās ekspertīzes valsts pilnvarots veterinārārsts ir uzlicis zīmogu. Pārējos gadījumos par drošu cūkgaļu runāt nevarot, to pierāda arī 2012. gadā notikušais trihinelozes uzliesmojums Daugavpils pusē, kad saslima 70 cilvēki, kas bija iegādājušies pašpatēriņam domāto gaļu. «Mans ieteikums pirkt cūkgaļu legālās tirdzniecības vietās – veikalos un tirgos,» tiešs ir J. Grosbārdis.
