Katru gadu 21. februārī UNESCO aicina atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu, lai pievērstu uzmanību katra pasaules iedzīvotāja dzimtajai valodai un tās lietojuma nozīmei valodu daudzveidības saglabāšanā. Atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, iesaistījos Vietvārdu talkā.
Vecumnieku novadā 8,5 kilometrus no Skaistkalnes uz Kurmenes pusi atrodas apdzīvota vieta Jaunā gvarde (tā dēvēja kolhozu), senāk šo vietu sauca arī par Spundiešiem. Spundēs dzimušais un dzīvojošais Mārtiņš Osis dalījās atmiņās par šajā mazajā nostūrī saglabātiem vietvārdiem. Viņa mājās «Spundēs» dzīvoja vectēvs Mārtiņš Osis un vecāmāte Emīlija Osis, mammas vecāki Mārtiņš Erlihs ar vecmāmiņu Leontīni Mariju Erlihu. Nākamo paaudzi veidoja Voldemārs Osis un Milda Osis. Šajā ģimenē piedzima Mārtiņš Osis jaunākais (pašlaik 72 gadi). Noteikti jāpiemin tantiņa Zete Viterts, kas audzināja mazo Mārtiņu. «Spundes» bija vecsaimniecība ar aptuveni
30 hektāriem zemes.
Māju un ezeru nosaukumi
Tuvākajā apkārtnē saklausīti šādi vietvārdi. Pirms Iecavītes bija divi krogi – Vērdiņkrogs un Spundeskrogs. Butku dzirnavās mala graudus, gatavoja putraimus, bīdelēja, un iecienīta bija rupjmale. Kad dzirnavās strādāja turbīna, tad vilnas pārstrādes vietā tām līdzās kāsa, vērpa, gatavoja dziju.
Iecavītes labajā krastā no Bārbeles puses dzīvoja ļaudis, kam bija šādi māju nosaukumi: «Bērziņi» (viņus veco saimnieku vārdā sauca arī par «Švekļiem»), «Ķerpji», «Papardes», «Spundes», «Odiņi». Iecavītes kreisajā krastā bija mājas «Spundes», «Kvieši», «Staši», «Bīdeļi», «Kļaviņi», «Vilciņi», «Titiņi», «Austriņi», «Strempes», «Veliķi», «Vimbas», «Zaķi», «Kruntapi», «Čužuļi», «Krūškapi», «Valteri», «Urliķi», «Ķeles», «Bagdeni», «Kublišķi». Pārsvarā tās bija vecsaimniecības. Iesākumā Ulmaņa laikos «Kviešos» darbojās pienotava, krejotava, vēlāk tikai piena pieņemšanas punkts. Balles zaļumos notika Spundes līčos.
Jaunajā gvardē vai vienkārši Gvardē ir trīs kapi: Urliķu jaunie, Urliķu vecie, Spundes kapi.
Cauri Spundiešiem tek Iecavīte, bet šī vieta ir bagāta ezeriem: Bagdenu, Strempes, Krustenes, Kļaviņu, Kublišķu ezers. Karsta kriteņu iespaidā ezeros ūdens te parādās, te pazūd. Zināmie līči ir Ķerpju Vella dobes, Spundes Vella dobes, kur ļaudis mērcējuši linus. Ir zināmas Odiņu Vadzenes – tās ir pļavas, kurās atrodas vecupes.
Gvardiešiem sava apdziedāšanās dziesma
Populārākie iedzīvotāju vārdi bijuši Jēkabs, Anna, Marta, Andrejs. Tādā secībā arī gājuši cits pie cita svinēt vārdadienas.
Spundiešu iedzīvotāju runā saklausāmas valodas īpatnības. Darbības vārdiem neizsaka garumzīmes vai arī pārveido vārdu galotnes: priecajies, staigajam, netrakoj, redzejam, nerunai, izķidoju, pletēt, nākat (pavēles izteiksmē), plīts aizkurta, es ģērbos (tagadne). Lietvārdi saglabājušies kā vecvārdi, barbarismi vai tos izsaka bez garumzīmēm un bez līdzskaņu mijas ģenitīva locījumā: slimnicā, karotiņa, kapatuve, grāva, skapa, pletkrekls, pletīzers (gludeklis), ķisens (spilvens), pujenes (peonijas), čirbuļi (čirpuļi), pliederi (ceriņi), ķērnes piens (paniņas), no rītus, porūzis (priekštelpa), ankambaris (telpa, kur nolika ēdienu), kukiņa (skurstenis, kur kūpina gaļu), rierīts (iedobums mūrītī). Kad lietū izlija, teica, ka nu ir slapji kā plunči, bet, kad pūta vējš no ziemeļiem, sacīja Rūda vējš (pēc vārda Rūdis – vīrs, kas dzīvoja Ziemeļu pusē).
Godos, kad vīriem bija lustīgs prāts, vienmēr skanēja Gvardes apdziedāšanās dziesma, ko visi zināja no galvas. Tas liecina par labām kaimiņu attiecībām, jo par visiem ir zināms un ar humoru pateikts tas zīmīgākais. Šo dziesmu sacerējis Čužuļu Lukāss, izpildīja pēc melodijas «Tik dēļ jums, daiļās dāmas», varbūt mazliet parupja, bet iz dzīves:
«Aiz Bukām’i saule lēca,
Lauros laba dzīvošana.
Vecais Spunde dzīvo lillā,
Kamēr kodes metas villā.
Vecais Stašu, ko tu guli?
Apsedz savu naudas kuli!
Ūdenī vai gaisā
Bīdeļjanka sūdus taisa.
Kamēr Kviesis Turķa dampi brauca,
Tikmēr citi viņa sievu slauca.
Kļaviņu ceļa galā
Satikšanās vieta laba.
Vilciņš aiziet kārtībniekos,
Mājas atstāj apgādniekos.
Titiņš uzceļ jaunu kūti,
Austriņš nopērk sevim hūti.
Baznīcā vai skolā
Strempe sēžas pirmā solā.
Vecam Namiķim un Vimbam
Sen jau nozvanīja bim-bam.
Ignats nāk no leišiem svīzdams,
Pats savās biksēs mīzdams.
Gabrilovičs iet uz būdu,
Nepazīst vairs savu sūdu.
Valters uzceļ jaunu kūti,
Krūškaps izsit logam rūti.
Urliķsaimniece saka tā –
Tev par kuili nav jāmaksā.
Ķellēs dzīve nav nekāda,
Kaut kas nokāries kā āda.
Butkam sievas nav nevienas,
Nedēļā tik dažas dienas.
Švekļiem burkāni un kāļi
Stāv blakus kā tā brāļi.»
