Teju klāt pavasaris. Grantsceļi laukos atkal gatavojas «uzrūgt» un kārtējo reizi kļūt neizbraucami. «Uzrūdzis» un pāri malām iet laukos dzīvojošo un bez ceļiem atstāto ļaužu pacietības mērs. Visu februāri zemnieki, lauku uzņēmēji skaitīja tonnas un kilometrus, pārvērta to visu eiro, lai ar precīziem aprēķiniem parādītu un pierādītu, kāds kaitējums ikviena paša un valsts ekonomikai kopumā ir dzīvošana bezceļu apstākļos. Rīt Grenctāles kultūras namā kopsapulcē paredzēts to visu prezentēt. Kam?
Kā noskaidroju, valsts ceļu saimnieki, ne akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» lielie priekšnieki no Rīgas, ne vietējie Bauskas nodaļas vadītāji, Grenctālē nav plānojuši ierasties. Viņi pagājušajā piektdienā omulīgā noskaņā tikās ar Bauskas amatpersonām. Kur kungi runā, tur plebejiem nav ko pa kājām maisīties. Uz Grenctāli nav plānojis ierasties nedz satiksmes ministrs, nedz valsts sekretārs vai kāda viņiem pielīdzināma politiski atbildīga amatpersona. Ministrs šajā laikā atceļā no Abu Dabi, iespējams, «uzmetīs» skatienu savai saimniecībai un, gaisa kuģa salonā sēžot, nodomās, cik skaista ir Latvija no putna lidojuma. Grenctālē solījies ierasties ministrijas pārstāvis, kurš pratīs izlasīt slaidos rādāmo. Vai sanākušie no viņa dzirdēs konstruktīvas atbildes? Šaubos.
Arī vietējai vadībai teikšanas par valsts ceļiem nav. Iespējams, šajā sapulcē saldā priekšvēlēšanu mērcē savus solījumus ietērps pie varas esošie un deputātu krēslus noskatījušie kandidāti. Ko tālāk? Kas lasīs, pētīs vai gribēs pēc būtības iedziļināties sagatavotajā rezolūcijā?
Visticamāk, «lauķus» neviens tā arī nesadzirdēs. Mūs sadzird vienīgi tad, kad apturam transporta plūsmu uz līdzās esošā lielceļa. Tad gan reaģē, piemēram, iekšlietu ministrs, kas pa asfaltēto maģistrāli var attriekt uz pierobežu savus kaujiniekus. «Lauķi» tad varētu iedot muskuļotajiem Rīgas vīriem lāpstas rokās, lai iet noņemt grantsceļa malām apaugumus.
