Kur Bauskā palikuši sētnieki? Ielu malas ir ļoti netīras. Agrāk sētnieki gružus saslaucīja čupiņās, ko pēc tam aizveda. Sētniekus tagad tikpat kā neredz. Būtu jābrauc lielajam putekļsūcējam, taču tas droši vien vēl ir ziemas režīmā un stāv bez darba. Pilsēta kļūst arvien netīrāka. Vai tiešām «Vides servisa» administrācija savā taupības amoka skrējienā ir aizmirsusi tiešos amata pienākumus – sakopt Bausku?
– SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Rasa paskaidroja – kopš uzņēmums iegādājies ielu putekļsūcēju, braucamo daļu tīra mehāniski, izņemot ziemu un pašreizējos mainīgos apstākļus, kad siltas dienas nomaina sals.
Tā kā temperatūra nemitīgi svārstās, putekļsūcējs primāri tiek ekspluatēts kā pretslīdes materiālu kaisītājs. Lietojot tīrīšanas funkciju, automašīnā atradīsies ūdens, kas zemā gaisa temperatūrā varētu sasalt un bojāt tehniku.
«Kamēr apstākļi nav stabili, ielas tīra mūsu darbinieki ar traktoru un mehāniskajām slotām. 1. martā sakopa centrālās ielas, netīrumus no ielu malām tuvāko dienu laikā manuāli savāks,» teic I. Rasa.
Kāpēc Bauskas lielveikalā «Rimi» nav oriģinālo limonādes dzērienu «Coca-Cola», «Fanta» un «Sprite»? Vai tirgotavā visi dzērieni, maize, piens utt. būs tikai ar «Rimi» zīmolu? Ko nozīmē uzraksts «ražots pēc «Rimi» pasūtījuma»? Vai uzņēmumam nepietiek ar mazumtirdzniecību, vai tas tagad būs arī ražotājs un diktēs savu monopolstāvokli?
– SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite skaidro, ka uzņēmums piedāvā plašu preču un zīmolu klāstu un pircējiem ir iespēja izvēlēties piemērotāko.
«Piegādātājs nolēmis pārtraukt dzēriena piegādi mūsu veikalu tīklam, tāpēc iespējama situācija, ka veikalos nav limonādes «Coca-Cola» un citu šī piegādātāja izplatīto dzērienu,» skaidroja I. Bite.
Uz piena produktu – jogurtu, lakto utt. – pakām līdzās derīguma termiņam ir vēl daži skaitļi. Vai tur norādīts ražošanas laiks?
– Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere paskaidroja, ka derīguma termiņam blakus pievienotie skaitļi rāda produkta fasēšanas laiku. To pievieno produkta izsekojamībai un partijas identifikācijai, lai varētu nodalīt saražotās partijas, ja uzņēmumā rodas kādas problēmas.
Pirms pāris dienām, apskatot bankomātā bilanci, biju nepatīkami pārsteigta par iztrūkumu kontā. Bankā noskaidrojās, ka mana nauda izlietota par pirkumiem kādā ASV lielveikalā. Internetveikalos neiepērkos, skaidru naudu izņemu vienīgi «Swedbank» iemaksu-izmaksu bankomātā Bauskā kredītiestādes iekštelpās. Visticamāk, manas kartes informācija nolasīta kādā Rīgas kafejnīcā vai lielveikalā. Esmu kļuvusi par kārtējo krāpnieku upuri un gribu brīdināt arī citus, lai uzmana maksājumu kartes. Rodas jautājums – cik droši mēs varam justies, maksājot ar karti? Karšu informācijas lasītāji, iespējams, pievienoti bankas terminālim lielveikalā vai sabiedriskajā ēstuvē? Šāda rīcība mudina visu naudu steigšus izņemt un turēt kaut zeķē, lai būtu drošība par tās nonākšanu paredzētajam mērķim.
– «Swedbank» mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska paskaidroja – karšu krāpniecības risku uzņemas banka, krāpniecības gadījumā klientam izkrāpto naudu vienmēr atmaksā pilnā apmērā. «Ir vērts izvērtēt, vai ērtāk naudu turēt kontā, kuru krāpniecības gadījumā banka kompensē, vai arī «zeķē» bez nekādas garantijas,» tā K. Jakubovska.
Pamanot aizdomīgus darījumus, klienti aicināti vērsties bankā ar kartes lietotāja pretenziju un pieteikt jaunu bezmaksas karti. Ja izkrāptā nauda steidzami nepieciešama, iespējams lūgt paātrinātu lietas izskatīšanu.
