Pa dzelzceļa sliedēm uz austrumiem
Mazs puisītis sparīgi iet.
Uz turieni vilciens aizveda
Tēti, māmiņu, brālīti.
Vēl tālu ir jāiet, kājiņas gurst,
Un ēst gribas puisītim mazam,
Uz vaidziņa asara žūst.
Viņš nokāpj no sliedēm
Un nespēkā galviņu liek uz ciņa,
Un actiņas aizveras ciet.
Sapnī redz viņš, ka tētis un māmiņa
Smejot uz mājām nāk,
Un brālītis, ieķēries māmiņas rokā,
Puisītim sveicienu māj.
Te sapnis pārtrūkst, jo sliedes rīb,
Uz austrumiem atkal cits vilciens brauc…
