Saulainieši 21. martā sanāca kopā pēc rundālieša Andra Ludviga aicinājuma, lai iepazītos ar viņa jaunāko grāmatu «No Ģerķēniem līdz Kaucmindei».
Grāmata veltīta Andra mātes Annas Mūrnieces piemiņai, kura šai saulē ar Dieva svētību nodzīvoja 97 gadus.
Laika rata pēdas
Grāmatai veltītajā pēcpusdienā piedalījās saulainieši, Andra kaimiņi un tuvinieki, tika šķetināts atmiņu pavediens. Izdevumā atainots Annas mūža gājums, kuru spēcīgi ietekmējis vēstures rata ritums.
Mālpils «Ģerķēnos» 1911. gada 27. decembrī Mūrnieku ģimenē piedzimst otrais bērns – meitenīte. Māte uztraukusies, ka mazulīte ļoti vārga, un 6. janvārī, Zvaigznes dienā, bērnu baznīcā nokrista, dodot Annas vārdu. Meitene aug, veselība uzlabojas, jo stiprs vārds un Dieva svētība.
Pirmais pasaules karš skāris arī Mālpili, un Mūrnieku ģimenei sākas bēgļu gaitas, kad Anniņai tikai pieci gadiņi. Atstājot visu iedzīvi, līdzi ņemot pašu nepieciešamāko, ko varēja ielikt stumjamos ratos, sākas ceļš kājām līdz Ropažiem, kur ģimene dabū vārgu kara laika zirgu ar ratiem. Brauciens caur Rīgu uz Zemgali beidzas Kauču mājās Kaucmindē. Pārdzīvojumi, ciešanas, skolas gaitas aprakstītas grāmatā, izzinot tā laika vēsturiskos notikumus.
Svētība ceļam
Anniņas mūžā īpaša loma ir brālim Jēkabam, kas māsu maziņu auklējis, palīdzējis ģimenei un gādājis par vecākiem. Jēkabu Gaili pazīst saulainieši un daudzi bijušā Saulaines sovhoztehnikuma absolventi, kuru darba vadītājs viņš bija. Jēkaba darba mūžs – no Kaucmindes līdz Saulaines tehnikumam – ritēja 50 gadu garumā.
Annas mazmeita Aiga Ludviga atceras: «Kad kāds no mums gāja ārā no mājas, vecmāmiņa deva ceļa svētību: «Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes!» Vecmāmiņa man iemācīja ne tikai adīt, bet arī mīlēt Dieviņu un paļauties uz Viņu.» Bija patīkami klausīties Aigas lasītos fragmentus no grāmatas, kā arī pašas sacerētus dzejoļus un esejas.
Annas brāļa Jēkaba meita Ināra Kričalo stāsta: «Es no sava papa esmu mantojusi lielo zemes mīlestību. Mājās esmu iekopusi skaistu puķu dārzu, kas priecē no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Manu nepacietību papus norāja, jo steigā neko dzīvē nevar iemācīties un katrs darbs jāpadara kārtīgi. Viņš iemācīja man spēlēt šahu, turnīri mūsmājās notika regulāri. Savu papu nekad neatceros dusmīgu.»
Rokdarbu meistare
Šo rindu autore labi atceras tikšanos ar Annu Skolnieku mājās saistībā ar rokdarbu izstādi Saulainē. Mani sagaidīja maza auguma ļoti jauka sieviete ar rokdarbiem pilnu grozu. Ko tik viņa bija sagatavojusi: austas segas, cimdus, zeķes, pinumus! Viņa prata visu. Atmiņā Anna palikusi kā vienkārša, labestīga un darbīga pat ļoti cienījamos gados.
Pēcpusdiena aizskrēja, atminoties vecos laikus, klausoties muzikālos priekšnesumus, Andra Ludviga dzejas lasījumu un vēstījumu par grāmatas tapšanu un tās turpinājumu. Izlasot Andra Ludviga veltījumu mātei, var uzzināt, kā bija, lai saprastu, ka vislabākais ir laiks, kurā dzīvojam šeit un tagad.
Tikšanās dalībnieki pateicas pēcpusdienas rīkotājiem un īpaši Andrim. Viņa iedvesmota, šo rindu autore uzrakstījusi savu bērnības stāstu. Līdzcilvēki aicināti pierakstīt atmiņas, vecāku stāstus, glabāt fotogrāfijas, lai ir, ko atstāt nākamajām paaudzēm.
