Bauskas pašvaldība iesaistās Zemes stundā, bet svētdien, 26. martā, visu rītu dega apgaismojums pilsētā! Kāpēc tik nesaimnieciska rīcība?
– Bauskas novada saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs apstiprināja, ka svētdien, 26. martā, tik tiešām no rīta līdz apmēram pulksten 9.30 daļā Bauskas neizslēdzās ielu apgaismojums. «Man par to ziņoja plkst. 9.30, un uzreiz tika sazvanīts SIA «Kvēle» pārstāvis un problēmu atrisināja. Ielu apgaismojums parasti atslēdzas automātiski, bet, kā skaidroja SIA «Kvēle» darbinieks, radās kļūme datorprogrammā. Ja turpmāk ir problēmas ar ielu apgaismojumu, lūgums zvanīt pa tel. 29168555,» teic V. Čačs.
Vai nav iespējams precizēt, kurā vietā notiks Vimbu svētki? Mūsas krastā – tas ir ļoti plašs jēdziens, vai pa visu krastu? Tagad upmala ir ļoti nesakopta, makšķernieki arī pēc sevis atstāj atkritumus, ko tad rādīs svētku apmeklētājiem?
– Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne paskaidroja, ka Vimbu svētki notiks Mūsas upes krastā pie Bauskas stadiona. Savukārt makšķernieki varēs doties tālāk no pasākuma norises vietas, lai cits citam netraucētu. I. Lujāne apgalvoja, ka līdz 16. aprīlim teritorija tiks sakopta.
Pasažieru pārvadātāju uzņēmums «Aips» esot pārdots kādai Igaunijas firmai. Vai tas tiesa?
– «Ļoti interesanti, ka es kā uzņēmuma īpašnieks par šo «darījumu» uzzinu pēdējais. Ja nopietni, šāds darījums nav noticis. Man nekādus piedāvājumus par vēlmi iegādāties SIA «Aips» nav izteicis neviens pircējs ne no Igaunijas, ne citurienes. Arī pats pašlaik neesmu domājis par uzņēmuma pārdošanu,» «Bauskas Dzīvei» paskaidroja SIA «Aips» valdes loceklis Uldis Kolužs.
Pilsētas ielās darbu sācis tā saucamais putekļsūcējs. Taču šaubos par tā lietderību – maz savāc, mitro daļu vispār nevar satīrīt, braucieni ir bezjēdzīgi. Kāpēc nevar turpināt roku darbu, dubļus savācot ar lāpstām?
– SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Rasa skaidro – kopš 2015. gada sētnieku kopjamā teritorijā neietilpst braucamā daļa, to tīra mehāniski – ar ielas putekļsūcēju. «Mums nav tiesību pieprasīt sētniekiem kopt ielas, jo par to nemaksā,» uzsvēra
I. Rasa.
Viņa stāsta, ka šogad putekļsūcējs darbu sācis svētdien, 26. martā, un intensīvi to turpinās, līdz ielu malas būs tīras. Īpaša uzmanība tiks pievērsta galvenajām ielām.
Putekļsūcēja autovadītājs Dzintars Čehovičs secinājis, ka galvenās ielas, visticamāk, sakops nedēļas laikā. Putekļsūcējs strādās arī tad, ja būs nokrišņi, lietus ir īpaši labvēlīgs putekļu atmiekšķēšanai un noberšanai.
Ceļa posmā Grenctāle–Kukuči 14. martā Brunavas pagasta darbinieki lasīja atkritumus gar ceļa malu. Darbs jau ir labs, bet tas ceļa posms ir valsts aprūpē, vai ceļa malas pagastā jau satīrītas? Kālab pašvaldības darbinieki veic citu darbu?
– Brunavas pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova skaidro, ka pārvalde, izmantojot gan tās darbiniekus, gan tā saucamos «simtlatniekus», šajā ceļa posmā cenšas nolasīt atkritumus katru gadu. «Latvijas valsts ceļu uzturētājs atkritumus nolasa tikai uz A7 un arī ar pārvaldes atbalstu. Pagasta nozīmīgākie ceļi tika notīrīti. Kāpēc to darām? Minētais posms ir ļoti nozīmīgs pagastam, tas reprezentē pašvaldību,» uzvēra pārvaldes vadītāja.
Cik ilgi turpināsies cilvēku spīdzināšana, pazemošana ar darbu uzskaiti? Vai sētniekiem vajadzēs strādāt astoņas stundas un samazinās jau tā niecīgo atalgojumu?
– SIA «Vides serviss» pārstāve Iluta Rasa pauda nožēlu, ka uzņēmuma sētnieki jūtas spīdzināti un pazemoti. «Tas nav SIA «Vides serviss» mērķis, gluži pretēji – tiek domāts par to, lai sētnieku darbu atvieglotu,» skaidro I. Rasa.
Viņa uzsver, ka satraukumam nav pamata – sētnieku darba laiks netiks mainīts, tas būs tāds pats, kā noteikts līgumā – 40 darba stundas nedēļā, tomēr laika uzskaite notikšot citādāk. Turpmāk sētnieki ik nedēļu varēs baudīt divas brīvas dienas, ko veltīt ģimenei, neatliekamiem darbiem u. tml.
Līdz šim sētnieki strādāja vidēji sešas septiņas stundas sešas dienas nedēļā. Turpmāk būšot piecas darbdienas ar slīdošo grafiku, uz maiņām paredzot darbu arī sestdienās un svētdienās.
«Problēmas radīja tas, ka brīvdienās, īpaši svētdienās, kad ir vislielākais tūristu un atpūtnieku skaits, Bauskā nebija sētnieku, kas kopj pilsētu. Tāpēc darbs bija jāplāno tā, lai iegūtu gan pilsētas iedzīvotāji un apmeklētāji, gan sētnieki. Jauni cilvēki pēc šāda fiziski smaga darba nealkst. Sētnieku vidējais vecums palielinās, darbiniekiem vērojamas veselības problēmas, pazeminās darbaspējas,» situāciju raksturo I. Rasa. Lai risinātu problēmu, uzņēmums plāno modernizēt ielu kopšanu, vairāk izmantojot jaunu tīrīšanas tehniku.
