Tradīcija Lieldienās krāsot un dāvināt citiem olas radusies Senās Romas impērijā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tibērijam sarkanu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.
Katru dienu pasaules vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.
Mazākās olas dēj kolibri, niecīgākā no tām bijusi 0,365 g smaga. Lielākās ir strausa olas, iespaidīgākās svars – 2,589 kg.
Viena vista gada laikā izdēj vairāk nekā 259 olas. Lielākajā vistas olā esot bijuši pieci dzeltenumi, tās garums pa vertikāli – 31 cm.
Pīļu vai zosu olas var ēst tikai vārītas vai ceptas, jo ūdensputnu olām nav aizsargslāņa, kas aizkavē salmonellas baktērijas iekļūšanu.
Olas satur visaugstākās kvalitātes proteīnu, dzeltenums ir viens no retajiem pārtikas produktiem, kas ir dabisks D vitamīna avots. Olas nav trekns produkts, jo dzeltenumā ir vairāk nekaitīgo nepiesātināto tauku – 79 – 75%, piesātinātie tauki – 28%.
Olas dzeltenumā ir A, B1, B2, B3, B6, D, E, PP un citi vitamīni. Dzeltenums satur fosforu, kāliju, kalciju, hloru, sēru, dzelzi, mangānu, jodu, varu un kobaltu. Olas dzeltenumā ir lecitīns, kas vielmaiņas procesā nepieciešams nervu sistēmas darbībai.
Baltās olas ir tikpat vērtīgas kā brūnās, krāsas atšķirība atkarīga no dējējvistu šķirnes. Olu dzeltenuma krāsa atkarīga no vistas diētas.
Jo ilgāk olas pakļautas termiskai apstrādei, jo grūtāk cilvēka organismam tās pārstrādāt. Cieti vārītas olas pārstrādei jātērē trīs stundas, tāpēc tās nevajadzētu ēst pirms gulētiešanas.
Kā noteikt, vai ola ir svaiga? Tā jāievieto traukā ar aukstu ūdeni. Ja ola ir svaiga un tajā maz gaisa, tā nogrimst. Ja ola uzpeld virspusē, tā nav svaiga un to nevajag lietot uzturā.
Vista vienas olas tapšanai veltī 24 – 26 stundas.
Jaunākas vistas dēj vairāk olu nekā vecākas, toties vecākās priecē ar lielākām olām.
Ja ola nokrīt uz grīdas un saplīst, vieglākai tīrīšanai tā kārtīgi jāapkaisa ar sāli.
Avoti: express.co.uk; travelnews.lv; incredibleegg.org.
