Ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, ko radījis mēslojuma sadārdzinājums un piedzīvotās zemās gaisa temperatūras

Ziemas kvieši mūsu pusē izskatās labi, apliecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa.

Viņa kopā ar kolēģiem apsekojusi laukus. Sausums Bauskas apkārtnē uz ziemas kviešiem nav atstājis būtisku ietekmi. Vēsā laika dēļ tie varēja cerot ilgāk. Proti, nostiprinājās sakņu sistēma, izaugot vairākiem stiebru aizmetņiem. Jo vairāk to, jo vairāk vārpu un graudu un, iespējams, lielāka raža. Arī šīs nedēļas lietus ziemas kviešiem nācis par labu. Ja turpinās līt, mitruma nebūs par daudz, jo mālainā zeme daudzviet bija izkaltusi un saplaisājusi. Vēl nokrišņi nav sasnieguši kritisko robežu, kad uz laukiem gulētu ūdens, slīcinot sējumus.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, vērtē situāciju visā valstī: «Pašlaik Kurzemē un vietām Zemgalē jau jūtama arī sausuma ietekme. Vizuāli redzams, ka ir lauki, kas saņēmuši pietiekamu mēslojuma devu, bet nereti sastopami tīrumi, kuros ievērojami trūkst slāpekļa mēslojuma. Maijā, atgriežoties mitrumam un siltumam, sējumi visā Latvijā jau izskatās daudz labāk un ir atguvuši tiem raksturīgo krāsojumu. Zemā temperatūra pavasarī aizkavējusi veģetāciju – īpaši Kurzemē un Zemgalē pat par septiņām līdz desmit dienām.»

Ziemas rapši sāka ziedēt 12. maijā, bet ierasti tas notiek jau 5., 6. maijā, piebilst Ieva Litiņa. Taču nav sliktuma bez labuma – vēsāks un sausāks laiks ir kā «bremze» kaitēkļu un slimību attīstībā. Pārskatot laukus, vasarājos pamanītas nedaudz laputu, kultūraugiem novērota dzeltenplankumainība. Lai samazinātu kaitējumu, lauksaimnieki ierasti izmanto augu aizsardzības līdzekļus.

Rēzeknes apkaimē vairākām saimniecībām nācies pārsēt ziemas rapšus, jo tos nopostījuši meža zvēri. Turklāt atsevišķos laukos augi «izkrita» 20 – 30 procentu apmērā, tomēr tie saņēmušies un zied, vēstī Anita Dzene, Rēzeknes biroja pārstāve. Līdzīga situācija Bauskas novadā varētu būt Vecumnieku pusē, kur vairāk mežu. Ziemā uz tīrumiem ik pa laikam var redzēt stirnu barus. Arī Bauskas biroja speciālistus sasniegušas ziņas, ka kādam saimniekam ir nācies pārsēt izslīkušos ziemājus. To platība mūsu novadā ir neliela, mazāk par 10% no kopējām graudaugu platībām, teic Ieva Litiņa.

Ne vien pa reģioniem, bet pat pa saimniecībām ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, ko radījis mēslojuma sadārdzinājums un maija sākumā piedzīvotās zemās gaisa temperatūras, rezumē augkopības speciālisti. Tomēr kopumā ziemāji visā valstī pašlaik vērtējami kā labi.