Saeimas partijām pašlaik visvieglāk vienoties par jauniem ierobežojumiem informācijas pieejamībai. Nule valdības līdere Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Rīgas troni stabili ieņēmusī «Saskaņa» vienprātīgi nobalsoja par zīmīgā «Neo panta» izslēgšanu no Valsts iekārtas likuma.
Tas paredz publiskot internetā valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu atalgojumu katru mēnesi, datu pieejamību saglabājot viena mēneša garumā. Atklātības panta izmešana bijušā kompartijas funkcionāra Sergeja Dolgopolova vadībā parlamenta komisijā nostrādāta teicami – noraidīts «Vienotības» deputāta Inta Dāldera priekšlikums palielināt atklātību, publicējot visu valsts darbinieku atalgojumu. Tas ļautu apgāzt mītus par slikti atalgotiem pašvaldību darboņiem, pedagogiem, kā arī celtu gaismā partiju ielikteņus, kas tūkstošus pelna vairākās iestādēs.
Jauno slepenības režīmu iecerēts noteikt ar nākamā gada 1. janvāri. Nepatīkamās atklātības pretinieki veikli novēluši atbildību uz valdību, kam līdz oktobrim jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par valsts sektora darbinieku atalgojuma publiskošanu. Vai tādi top un kurš tos gatavo – no ZZS vadītās valdības nav skaidrs. ZZS līderis Augusts Brigmanis pēc balsojuma saceltā sabiedrības protesta gan taisnojās, ka «zaļie zemnieki» tomēr esot par atklātību – ja valdība noteikumus nesagatavos, grozījumus vēl varot atlikt. Tiesa – Saeimā būs trešais lasījums, taču tam kā galīgajam parasti atstāj juridiskus precizējumus.
I. Dālderis nepadodas – viņš iesniedzis priekšlikumus, kas paredz ne tikai publiskot visu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību no nodokļu maksātāju naudas, bet arī saglabāt datu pieejamību desmit gadus. Demokrātijas un caurskatāmības sapnis, kādā jau dzīvo liela daļa demokrātisko valstu. Kā ar mums? Izvēle ir pilsoņu ziņā, un pareizos lēmumus var sākt pieņemt jau pēc pāris nedēļām.
