Saulgrieži, Zāļu diena, Līgo svētki – latvju tautas tradīcijām pārbagāts mēnesis. Arī ar varonības izpausmēm, piemēram, Cēsu kauju atceres dienu – 1919. gada 22. jūniju – vienu no izšķirošajām uzvarām Latvijas brīvības cīņās.
Turpinājumā melnās dienas pār Latviju ar valsts sagrāvi pēc Krievijas boļševiku Sarkanās armijas iebrukuma 1940. gada 17. jūnijā. Tam sekoja okupācijas varas un vietējo darboņu izrēķināšanās ar Latvijas iedzīvotājiem: izsekošana, apmelošana, aresti, spīdzināšana, nošaušana. Kulmināciju tā sasniedza 1941. ga-da 14. jūnijā, kad notika ļaužu masveida transportēšana uz klimatiski un sadzīviski viskritiskākajiem padomijas apgabaliem aiz Polārā loka, kur ziemā saule neparādās, vai plašo mazapdzīvoto Sibīriju. Netika saudzēti ne bērni, ne sirmgalvji.
Citēšu tikai dažus ierakstus apjomīgajā grāmatā «No KGB līdz NKVD: politiskās prāvas Latvijā 1940 – 1986». Tur apkopoti tūkstošiem 1941. gada jūnijā arestēto okupācijas varai bīstamo cilvēku vārdi, viņu «noziegumi» iebrucēju tanku priekšā.
Broks Kārlis, dz. 1899. g. Aizsargs. Zemnieku savienības biedrs, dienēja Latvijas policijā. Krimināllietas numurs P-10174.
Eidiņš Žanis. Liepājas apriņķis. Aizsargs. Zemnieku savienības biedrs.
Reinhards Jēkabs, dz. 1895. g. Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. 1919. – 1921. g. dienējis balto armijā, piedalījies kaujās pret Sarkano armiju. Lietas Nr. 10521.
Spunģis Jēkabs, dz. 1898. g. Bauskas apriņķa Panemunē. 1919. gadā Bauskā bijis vācu barona Brandosa baltgvardu bataljona dalībnieks, nošāvis komunistu B. Aizsargs. Lietas Nr. 9420.
Kuģenieks Kārlis, dz. 1903. g. Talsu apriņķa Vandzenes pagastā. Aizsargu rotas komandieris, Zemnieku savienības partijas sekretārs. Lietas Nr. 7100.
Kukainis Kārlis, dz. 1903. g. Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā. Latvijas armijas virsnieks, pretpadomju elements.
Štokamanis Fricis, dz. 1896. g. Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā. Zemnieku savienības biedrs, partijas pagasta nodaļas priekšnieks, kulaks (komunistu izpratnē zemes stipri daudz, šādus zemniekus dēvēja par kulakiem – J. Z.).
Lulla Arvīds, dz. 1900. g. Liepājas apriņķa Rucavas pagastā. Latvijas armijas virsnieks. Apsūdzība: 1941. gada 14. jūnijā veica teroraktu, ar personīgo ieroci «Mauzer» nošāva Sarkanās armijas kapteini G. Lietas Nr. 4877.
(Skaidrojums varbūtības izteiksmē: Lulla arestam nepakļāvās un nošāva kapteini. Izdevās aizbēgt, bet pēc četrām dienām tika sagūstīts. Turpmākais Lullas liktenis kļuva zināms tikai 90. gados – nošauts Krievijā Astrahaņas cietumā, – J. Z.)
Simtiem latviešu zemnieku mūžs aprāvās padomju nāves nometnēs, viņu ģimenes izšķaidīja piespiedu darbs, sals un bads izsūtījumā.
Latvijā jau 17 gadu divas dienas jūnijā valsts karogi sērās.
