Pašvaldību iestādēs un vēlēšanās novērotais liek arvien vairāk bažīties par valsts sektorā nodarbināto profesionalitāti un kritērijiem, kas noteic ierēdņu spēju un prasmi nevis vienkārši nosist laiku darbavietā, bet gādāt par sabiedrības un novada attīstību.
Pirmo reizi piedalījos balsu skaitīšanā lauku novadā un biju pārsteigta, cik atbrīvoti neformāli process notiek. Ir iespaids, ka daļa vēlēšanu komisijas darbinieku ne saprot, ne uztraucas par to, cik atbildīgu darbu dara. Labi, ka norises modri kontrolēja novērotāji, palīdzot amatpersonām uzreiz izlabot neprecizitātes. Manuprāt, jebkuras godīgas pašvaldības vadības interesēs būtu komisijas darbiniekus nevis deleģēt no domes administrācijas vai budžeta iestādēm, ļaujot viņiem «piepelnīties», bet rūpīgi piemeklēt neieinteresētus pārstāvjus no uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Komisijā vajadzētu vismaz vienu juridiski izglītotu cilvēku, kas nodrošinātu likumiski precīzu procesa norisi.
Saprotams, ka cilvēku lauku novados ir aizvien mazāk, un arī tas sašaurina loku, no kura izvēlas kandidātus vēlētiem un izpildu amatiem. Aizvien vairāk deputātu ir no pašvaldību budžeta algoti darbinieki, tātad viņu lēmumi būs balstīti personiska izdevīguma apsvērumos. Balsojot vēlētāji, kuru liela daļa ir pašvaldību iestāžu darbinieki, plusus liek nevis uzņēmējiem vai profesionāļiem «no malas», bet «savējiem», pat ja viņi vairākus gadus domē tikai atsēdējuši laiku un nav iesnieguši nevienu priekšlikumu vai atvēruši muti debatēs.
Amatu konkursus pašvaldībās rīko aizvien retāk vai arī tiem jau nolūko konkrētu pretendentu. Tā veidojas savā starpā draudzīgu liekēžu masa, kas darbu dara pavirši un neprasmīgi. Cerams, ka zāles šim apburtajam lokam būs jaunās paaudzes vēlētāji, kas labāk izprot demokrātijas principus un nākotnē spēs pilnvarot darbam domē gudrākus un uzņēmīgākus deputātus.
