Cik var saprast, nākamgad Latvijā ieviesīs jaunu papildu nodokli. Tas gan nosaukts par obligāto veselības apdrošināšanu. Iespējams, no tā būs reāls labums.
Būtība gan paliek nemainīga – uz visām Saeimas vēlēšanām partijas nāk, solot necelt nodokļus, un vienmēr dara tieši pretēji – nevis cenšas efektīvāk apgūt esošo naudu, bet gan pieprasa vēl un vēl! Labi, ja jaunais maksājums vismaz izskatītos izsvērts un pamatots, bet nekas tāds nav manāms.
Jaunais nodoklis iznāks dārgāks, nekā izskatās. Visdrīzāk, nāksies aizpildīt dažāda veida papildu dokumentāciju, kura būs jāiesniedz vai nu tieši apdrošināšanas kompāniju darbavietās, vai ar interneta palīdzību. Tas prasīs laiku, kas tomēr ir liela vērtība. Ja neiesniegsit dokumentus un taupīsit laiku, tad tāpat tas būs dārgāk, jo iznāks, ka samaksāsit obligāto apdrošināšanu un vēl par medicīnas pakalpojumiem. Var jau cerēt, ka valdība izveidos sistēmu, kā šo procesu vienkāršot, bet par to nav dzirdēts.
Nepārtrauktais dokumentu kalna pieaugums šķebina. Ik pa brīdim iznāk saskarties ar šādām izdevuma atmaksas idejām. Kad valsts uzliek pārbaudi, par kuru jāsamaksā daži eiro un šos eiro varēs atgūt, ja aiziesi uz citu iestādi un aizpildīsi dokumentāciju. Valsts ierēdņi vērtē tikai naudu. Laiks, kā izskatās, viņuprāt, neko nemaksā. Un dažādām procedūrām paredzētais laika patēriņš tikai pieaug.
Ja valdībā gribētu to visu vienkāršāk, nevis dārgāk, tad vajadzēja atvēlēt visu pašreizējo veselības budžeta naudu veselības obligātajai apdrošināšanai, bet veselības iestādes privatizēt. Privātie īpašnieki ātri atrastu veidus, kā ietaupīt klientu laiku un efektīvāk izmantot līdzekļus. Un varbūt pat papildus 20 eiro no katra strādājošā mēnesī nevajadzētu.
