Mūsas krastā pilsētas teritorijā vairākas nedēļas mētājas milzīgi suņa spalvas kušķi. Vasaras siltajās dienās te uzturas mazuļi, skolas vecuma bērni un pieaugušie. Baušķeniece Liene pieļauj, ka, visticamāk, upē kāds peldinājis savu mīluli un pēc tam to ķemmējis, varbūt dzīvniekam bijusi kāda kaite, kas veicina spalvas izkrišanu. No Skolas un Pionieru ielas nokļūstot Krasta ielā, ir zīme, ka suņus peldināt aizliegts. Kāpēc šādi paziņojumi jāizliek, ja tos neviens neievēro, neizpratnē ir Liene. Baušķeniece daļu spalvas aizvākusi, taču atzīst, ka tas nav viņas pienākums. «Saprotu, ka Bauskā nav oficiāli atzītas peldvietas, līdz ar to arī nekādas uzraudzības. Tātad – daži brīvi mēslo, peldina dzīvnieku, bet citi aiz viņiem, labas gribas rosināti, visu savāc,» teic Liene.
Pašvaldība varētu noteikt aizliegumu
Sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs paskaidroja, ka Bauskas novada pašvaldībā nav tāda normatīvā akta, kurā aizliegts novada teritoriju šķērsojošajās upēs peldināt suņus. Arī dabas parka «Bauska» individuālās aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav minēts nekas par mājdzīvnieku peldināšanu. Uzstādītajai zīmei ir rekomendējošs raksturs.
Veselības inspekcijas speciāliste Ineta Miglāne laikrakstam apstiprināja baušķenieces Lienes apgalvojumu, ka pilsētā neviena peldvieta, arī baušķenieku iecienītās vietas Mūsas krastā, nav iekļauta Ministru kabineta noteikumu Nr. 38 «Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība» 1. un 2. pielikumā. Līdz ar to peldvietas nav uzskatāmas par oficiālām, un Veselības inspekcija šajās teritorijās nekontrolē higiēnas prasību ievērošanu un neuzrauga ūdens kvalitāti.
I. Miglāne skaidroja, ka par higiēnas prasību ievērošanu peldvietā ir atbildīga pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā vieta atrodas. Pašvaldībai ir tiesības izstrādāt saistošos noteikumus par sabiedriskās kārtības ievērošanas prasībām peldvietā. Tur var iekļaut aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus. Šo noteikumu kontrole ir pašvaldības kompetencē.
Inspekcijas speciālisti uzskata, ka suņu spalvas var atstāt netiešu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdens kvalitāti var ietekmēt suņu fekālais piesārņojums. I. Miglāne apliecināja, ka oficiālajās peldvietās dzīvnieku ievešana un peldināšana ir aizliegta. Inspekcija nerekomendē to darīt arī neoficiālajās peldvietās, kuras apmeklē cilvēki.
Veselības inspekcijā pauda, ka, atsaucoties uz publicēto informāciju par neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu, 2017. gada 25. maijā ņemto ūdens paraugu testēšanas rezultāti liecinot, ka Mūsas peldvietā ir atļauts peldēties.
Aicina ziņot par atkritumiem
SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere paskaidroja, ka Mūsas krastmalu no Skolas līdz Miera ielai uzņēmuma sētnieki apseko katru dienu. Ierīkotajā atpūtas vietā ik dienu tiek iztukšotas atkritumu urnas un savāktas izmētātās sadzīves lietas, konteineri tiek izvesti pēc grafika.
«Tā kā upmalas atpūtas zona ir ļoti plaša un vairāk līdzinās pļavai, tīri cilvēcīgi nav iespējams pamanīt katru mazāko konfekšu papīrīti, suņu spalvas vai citus sīkus atkritumus. Redzamības rādiusā tiek savākti visi sadzīves atkritumi. Prioritāri tiek sakoptas vietas, kur uzturas visvairāk atpūtnieku,» bilst A. Avota-Zalstere.
SIA «Vides serviss» speciālisti aicina suņu saimniekus savākt savu mīluļu spalvas un izkārnījumus, lai tie netraucē citiem. Iedzīvotāji lūgti ziņot par publiskās vietās pamanītiem izmētātiem un nesavāktiem atkritumiem, uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģēs un sakops teritoriju.
