Īpaša notikumu sakritība Iecavā ļāvusi celt gaismā gandrīz simt gadu vecas ciema iedzīvotāju fotogrāfijas, kuras izstādē Iecavas kultūras namā varēs skatīt līdz 19. augustam.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laika fotogrāfa Jaņa Rozentāla 40 bilžu izstādi «Iecavnieki cauri laikiem jeb Tāda tā dzīve bij» atklāja pagājušajā nedēļā. Piecas izvēlētās bildes biedrība «Liepas» noformējusi un izdrukājusi kā pastkartes.
Pamana Iecavas baznīcu
Viss sākās pirms vairākiem gadiem, kad Kaspars Beitiņš vēlējies iegādāties māju. Apskatot Iecavas «Rožlejas», kurās reiz dzīvojis fotogrāfs Janis Rozentāls, bēniņos pamanījis kasti ar stikla negatīviem. «Tie bija neliela izmēra negatīvi. Tomēr uzreiz «iekrita» acīs – atpazinu Iecavas baznīcu,» atceras K. Beitiņš. Redzētais tā aizrāvis, ka pateicis saimniecei: «Ja nedabūju māju, tad vismaz negatīvus pārdodiet!» Beigās ieguvis abus.
Kastē bija ap trīssimt negatīvu, kas visi tagad ir digitalizēti. K. Beitiņš pievērsa izstādes «Iecavnieki cauri laikiem jeb Tāda tā dzīve bij» apmeklētāju uzmanību gan fotogrāfa prasmēm, gan bilžu kvalitātei: «Toreiz neviens nefotografēja simtiem kadru. Katram kadram uzmanīgi gatavojās.» Digitalizētajos fotoattēlos var pamanīt pat ļoti mazus un smalkus uzrakstus, kas liecina par negatīvu augsto kvalitāti.
«Rožlejās» senie fotoaparāti nav saglabājušies, bet fotogrāfiju izgatavošanas iekārtas vēl stāv. «Var just, ka pats Janis Rozentāls, būdams galdnieks, šīs ierīces ir veidojis. Pats arī cēlis māju, kurā dzīvojam, un varu droši atzīt, ka viņš bijis ļoti labs meistars,» pauž K. Beitiņš.
Meklē cilvēkus un stāstus
Pirmo reizi J. Rozentāla bildes publika ieraudzīja 2016. gada maijā, kad sieviešu klubs «Liepas» rīkoja izstādi «Sieviete cauri laikiem». Tagad ekspozīcija veltīta tikai šim māksliniekam.
«Kad bildes nonāca līdz mums, meklējām stāstus par fotogrāfijām un mēģinājām pazīt cilvēkus bildēs,» stāsta Beāta Bundule, Iecavas sieviešu kluba «Liepas» vadītāja. Iznācis satikties ar mākslinieka mazmeitu Daci Namsoni un iecavnieku Aldi Smiltnieku-Jankovski.
«Mēs bijām mazas, kad vectēvs vēl bija dzīvs. Bet jau tad domājām, ka viņš bija neparasts. Kad dzīvojām Siguldā, viņš 80 gadu vecumā vienu dienu ar mopēdu atbrauca pie mums ciemos. Esmu sajūsmā, ka Kaspars un Iecavas novads saskatīja viņa fotogrāfijās īpašu vērtību. Man tas liekas ļoti svarīgi, ka cilvēku darbi dzīvo pēc viņiem. Viņa hobijs tagad ir kļuvis par kaut ko nozīmīgu,» stāsta Dace Namsone.
Projekts nebeidzas
Aldis Smiltnieks-Jankovskis sagādājis daudz informācijas, lai izveidotu Rozentālu dzimtas koku. «Bērnībā «Rožleju» pagalmā bieži spēlējāmies. Vasarā mums bija liela skriešana, jājām ar zirgiem. Atceros Jani Rozentālu – viņam bija daudz interešu, saistīja arī motori un galdniecība,» stāsta iecavnieks. Fotogrāfa mazmeita D. Namsone atcerējās, ka puiši viņu gan barā nav ņēmuši.
Biedrība «Liepas» aicina interesentus apskatīt digitalizētās J. Rozentāla fotogrāfijas, kas atrodamas adresē: iecava.lv/lv/sabiedriba/novadnieki/j_rozentala_fotografijas/. Ja izdodas pazīt cilvēkus, notikumus un laiku, kurā tapusi konkrētā fotogrāfija, rakstiet uz e-pastu: iecavasliepas@inbox.lv.
«Projekts nebeidzas. Uz simtgadi vēlamies digitalizēt vēl vairāk fotogrāfiju,» sacīja B. Bundule, piebilstot, ka aicināti iesaistīties arī citi iedzīvotāji, kam ir seni negatīvi vai fotogrāfijas.
Janis Rozentāls (1891–1973)
Dzimis Iecavā. Bērnībā apguvis amatnieka amatu, par galdniekmeistaru strādājis gan privāti, gan iestādēs. Spēlējis vijoli, apguvis vācu valodu, nodarbojies ar fotografēšanu.
Ieprecējies Lūču dzimtā, kas saimnieko Lūču mājās. 1930. gadā, kad Lūču īpašumu sadalīja meitām, Rozentālu ģimene ieguva «Rožlejas». Tur Janis Rozentāls līdz 1941. gadam cēla ēkas. Laulībā dzimuši trīs bērni – dēli Spodris un Jānis un meita Irēne. Meita dzīvi pavadījusi, kopjot zemi Rožleju mājās. Dēls Jānis Rozentāls apguvis mēbeļnieka profesiju, turpinot tradīciju, dzīvojis Siguldā. Pašlaik ģimenē ir pieci mazbērni, seši mazmazbērni un divi mazmazmazbērni.
Fotogrāfiju izgatavošana bijusi Jaņa Rozentāla vaļasprieks. Tam pievērsies agri. Dzimtas atmiņās ir nostāsti ne tikai par senām fotoplatēm un fotoaparātiem «Rožleju» bēniņos, bet arī par mājas fotolaboratoriju un daudziem dažādu laiku fotoattēliem un negatīviem. Ar fotografēšanu aizrāvās arī jaunākais dēls Jānis, mazdēls un mazmazdēls.
Janis Rozentāls bija prasīgs, akurāts un noslēgts. Runājis maz, taču, ja iesaistījās sarunā, sakāmais bijis neparasts un trāpīgs.
Avots: biedrība «Liepas».
