Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka kopējie Latvijas pašvaldību budžeta ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos sasnieguši vēsturiski augstāko ieņēmumu līmeni – 1,244 miljardus eiro, kas ir par 112,2 miljoniem eiro jeb 9,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par apmēram 13,1 miljonu eiro vairāk nekā konsolidētajā pašvaldību budžetā 2008. gada pirmajā pusē. Lielāko daļu ieņēmumu nodrošinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kā arī pieaugušie nekustamā īpašuma nodokļi. Pēc Bauskas novada pašvaldības sniegtās informācijas, novada budžeta ieņēmumi šogad sešos mēnešos veidojuši 14 272746 eiro, savukārt izdevumiem pirmajā pusgadā «aizgājuši» 12 332 299 eiro.
Arī Bauskas novada un visu citu novadu pašvaldībās ir tāpat – budžeta ieņēmumus veido nodokļu maksātāju nauda. Un tās tērēšanu vērtējot, mēs neskatāmies svešos maciņos, kā dzird izsakāmies, bet gan savējos. Šķiet, daudzus gadus saprotami un nepārprotami tas tiek skaidrots, tomēr joprojām cilvēki to nesaprot vai izliekas nesaprotam. Mani īpaši «sajūsmina», kad par skatīšanos svešos maciņos runā pašvaldības iestāžu speciālisti un darbinieki. Viņu alga tiek nodrošināta no iedzīvotāju nodokļiem, un, kad šie paši iedzīvotāji gluži loģiski vēlas zināt, cik no viņu naudas tiek ieskaitīts pašvaldības darbinieku atalgojumā, tad ir sašutuma vētra.
Tomēr visnesaprotamākā man šķiet situācija, ja pašvaldības uzņēmuma speciālista darba līgumā norādīts – viņa alga ir komercnoslēpums. Kam šie uzņēmumi ir domāti – lai mums nodrošinātu pakalpojumus (diemžēl reāli dārgus) vai uz mūsu rēķina noslēpumaini «taisītu naudu»? Man kā nodokļu maksātājai tas izskatās absurdi. Ja arī atrodas likumi un noteikumi, kas to pieļauj, tomēr ētiski tas, manuprāt, nav. Tāpēc pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs varētu pārskatīt šos līgumus un padomāt, vai te var atļauties komercnoslēpumus vai tomēr ne. Vismaz padomāt.
