Pirms dažām dienām beidzās tradicionālais plenērs «Bauskas vasara», ko organizēja Bauskas kultūras centra gleznošanas studija «Meistars Gothards». Bauskas pils pagalmā 4. augustā bija sarīkota plenērā tapušo gleznu ekspresizstāde, bet dalībnieku iepriekš atvesto mākslas darbu ekspozīciju joprojām var aplūkot Bauskas muzejā.
Apkārt bērnu bariņš
Skaista pilsēta, atsaucīgi iedzīvotāji, ekskluzīvas naktsmītnes – tā Bauskā pavadīto nedēļu raksturo jaunā māksliniece Neonilla Medvedeva. Rātslaukumā katru dienu ap viņu pulcējās vecpilsētas bērni. Asistenti mirdzošām acīm vēroja, kā baltais audekls pārtop mākslas brīnumā.
Neonilla spriež: «Bērni mani ļoti mīl. Visās pilsētās, kur gleznoju, ap molbertu sapulcējas vesels bariņš. Šovasar tā notika arī Valmierā. Zinu, ka vietējo bērnu vislielākā vēlme ir tikt uzgleznotiem, tikai neviens to neuzdrīkstas pateikt skaļi. Vienā no Bauskas vecpilsētas ainavām ir redzami arī mani jaukie pavadoņi. Varbūt šie bērni neapmeklē izstādes, bet viņu interese par mākslu ir patiesa. Arī pieaugušie šad tad pienāca pie gleznotājiem, lai parunātos. Es domāju, ka plenērs kā lokāls kultūras notikums ir sociāli nozīmīgāks par izstādēm.»
Uzglezno sarunbiedru
Mākslinieku Eināru Kvili Rātslaukumā uzrunāja vīrs, kuram dzīvē nav īpaši veicies. Svešiniekam viņš vaļsirdīgi uzticēja savas raizes un nedienas. Einārs viņu smalkjūtīgi uzklausīja un uzgleznoja portretu. Gandrīz visi plenēristi varēja atstāstīt kādu sarunu ar draudzīgi noskaņotajiem Bauskas iedzīvotājiem.
Neonilla Medvedeva glezno tik viegli, it kā otu vadītu gaisa plūsma. Māksliniece atzīst, ka vieglums esot šķietamība, jo procesā viņa ļoti daudz domā un strādā lēni. Neonilla ir vienīgā jaunā māksliniece ar sakrālās glezniecības pieredzi. Viņas altārglezna ir Saldus katoļu baznīcā un kādas Urālu pilsētiņas atjaunotajā pareizticīgo dievnamā.
Iedrošina iesācēju
Studējot Latvijas Mākslas akadēmijā profesoru Jura Jurjāna un Kristapa Zariņa meistarklasē, kursadarbā Neonilla izvēlējās «Krusta ceļu». Šo darbu pamanīja Bruknas Kalna svētību kopienas vadītājs un Saldus katoļu baznīcas toreizējais priesteris Andrejs Mediņš. Viņš piedāvāja Neonillai tikko uzceltajam Saldus dievnamam uzgleznot altārgleznu.
Autore stāsta: «Tas bija mans pirmais mēģinājums sakrālajā žanrā. Altārgleznā apvienoju viduslaiku tradīciju, ko pārstāv itāliešu meistars Džoto, un pareizticīgo kanonus. Esmu kristīta pareizticībā un to praktizēju. Andrejs Mediņš, atšķirībā no daudziem citiem garīdzniekiem, nebaidās piesaistīt jaunus, radošus cilvēkus. Biju tikai 3. kursa studente bez jebkādas pieredzes, taču priesteris man uzticējās un iedrošināja. Šai epizodei ir svarīga nozīme manā radošajā biogrāfijā. Saldū gleznoju ilgi. Negaidīts pārsteigums bija profesoru Jurjāna un Zariņa ierašanās. Viņi zināja, ka pildu nopietnu pasūtījumu, un interesējās, vai man kaut kā netrūkst. Tas bija koleģiāli un aizkustinoši. Pērn saņēmu pasūtījumu no pareizticīgo baznīcas Krievijā. Gadu pavadīju Urālu pilsētā, gleznojot freskas un svēto tēlus uz koka dēlīšiem. Šogad gandrīz visu vasaru Latvijā gleznoju, piedalījos piecos plenēros.»
Eiropas mākslas apritē
Plenēristu rezidencē Bauskas pilī vakaros notika prezentācijas. Kolēģu atzinību un aplausus izpelnījās Neonilla Medvedeva un novadnieks Atis Jākobsons – trīsdesmitgadnieku paaudzes spilgtākais pārstāvis, kura vārds ir pazīstams Eiropas laikmetīgās mākslas vidē. Prezentācijā Atis stāstīja par jaunu aizraušanos – zīmēšanu virtuālajā vidē 3D formātā. Modelēšanas programmu piedāvātās iespējas, viņaprāt, ir neizsmeļamas.
Šogad Atis piedalījās latviešu mākslinieku grupas izstādē Maskavā, eksponējot savu godalgoto un vairākām nominācijām izvirzīto ogles zīmējumu sēriju «Dark Matter». Latvijas autoru darbu kolekciju ir paredzēts eksponēt arī citās Krievijas pilsētās. Izstāde viņam bija arī Berlīnē, un pašlaik Atis ir aizņemts divos laikmetīgās mākslas projektos. No 11. līdz 13. augustam viņš piedalīsies alternatīvās kamermūzikas festivālā «Sansusī». Tas notiks brīvdabā pie Aknīstes novada viesu mājas «Susēja».
A. Jākobsons skaidro: «Izstāde, kuru veidoju sadarbībā ar jauno komponisti Annu Ķirsi, būs Susējas vecajā skolā. Anna ir ierakstījusi un elektroniski pārveidojusi manu balsi – tās ir skaņas, nevis runa. Eksponēšu zīmējumus, keramikas un porcelāna figūriņas, kā arī asēmiskās rakstīšanas paraugus, kad roka intuitīvi ļaujas apziņas plūsmai. Šos tekstus, kas var nozīmēt gan visu, gan neko, nav jāšifrē, bet jāuztver tikai vizuāli. Vienlaikus gatavoju izstādi, ko 7. septembrī atklās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls».»
Zūd tradicionālās vērtības
Pirmo reizi Bauskas plenērā piedalījās rīdzinieks Eduards Mihelovičs – arhitekts un programmētājs, kuram gleznošana ir vaļasprieks. Eduards un viņa dzīvesbiedre ir senās mūzikas festivālu aizrautīgi apmeklētāji, Bauska viņiem nav sveša.
Darbam piemērotu vietu Eduards atrada zem Mūsas tilta, kur vislabāk ir redzami atspulgi ūdenī. Gleznošanu viņš pielīdzina pētniecībai. Liels pārsteigums esot Bauskas pils muzeja mākslinieku rezidence. Eduards apgalvo, ka viduslaiku pilī ar biezajām mūra sienām juties gan nošķirts, gan ļoti pasargāts. Tādas neparastas izjūtas nevienā citā ēkā nevarot piedzīvot.
Prezentācijā notika domu apmaiņa par mākslas lomu mūsdienu sabiedrībā. Cilvēki visā pasaulē arvien retāk apmeklē izstādes.
Iespējams, ka nepieciešamo informāciju viņi atrod virtuālajā vidē, tāpēc vajadzētu mainīt izstāžu formu, uzskata Neonilla Medvedeva. Viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka tradicionālā veidolā rīkotiem mākslas pasākumiem nav nākotnes. Kāda būs jaunā pieeja, Neonilla un viņas kolēģi vēl nevar atbildēt.
