Draudzenes sirmām galvām, pulciņā sasēdušas, prāto – naudu žurnāla «Ir» speciālizdevumam par «Rīdzenes sarunām» portālā projekti.lv iemaksājušas veiksmīgi, ko vēl varētu darīt, lai valsti uzlabotu? Vienai risinājums gatavs – uztaisīsim turpat «projektu», kur visi iemaksās naudu, lai to galveno shēmotāju nošauj! Tad būs vienreiz miers, citas piekrītoši māj.
Līdzīgi ekstrēmu domu pirms gadiem desmit dzirdēju no pusaudzes meitas, kura lieliski pārzināja Latvijas politikas «virtuvi» un bija gatava galveno «virēju» novākt, «lai vienreiz ir miers». Tolaik sakrājusi pieredzi kā jaunākā Saeimas vēlēšanu novērotāja, tagad jau pāri divdesmit, viņa par novadnieču kareivīgo ideju smejas no sirds: «Tas ir labi, ka arī vecākajai paaudzei vienreiz pietiek!»
Taču mēs visi saprotam, ka neviens nav jāšauj. Shēmotāju drudžainā rosīšanās rāda, ka dažam bikses sāk pārlieku svilt. Ir taču skaidrs, ka līdzeklis negodīgu darboņu izslēgšanai no politikas jau ir katra pilsoņa rokās – tās ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.
Galvenais ir līdz tām atcerēties, kurš «Rīdzenes sarunās» piedalījās, kuru piesauca kā viegli dancināmu marioneti, kurš atbalstīja apšaubāmas reputācijas politiķes iecelšanu par Saeimas izmeklēšanas komisijas vadītāju šajā lietā, kādi parlamentārieši «neko neredz, nezina un nedomā», kad viņiem uzdod jautājumu par politisko atbildību pēc «ķēķa» nākšanas gaismā. Jāatzīmē arī to vārdi, kas mēģina nesmukumu atkal paslaucīt zem tepiķa, demagoģiski novirzot uzmanību uz «valsts noslēpuma noziedzīgu nopludināšanu». Galu galā – kādu valsti tad šis noslēpums sargā? To, kurā mūsu kopējo naudu sadala daži alkatīgi darboņi, sabiedrību atstājot muļķa lomā? Vai tomēr to, no kuras nākotnē godīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem nevajadzēs bēgt prom, jo zudušas cerības uz labāku nākotni? Izvēles «bumba» ir mūsu pusē.
