Iecavnieks Valdis Miezītis darba nebīstas. Viņš paša rokām uzbūvējis māju, taisa koka mēbeles un traukus, metina. Pēdējais vērienīgākais darbs ir paša veidota gabionu jeb akmens un metāla režģa sēta.
«Ķimerējas» kopš bērnības
Valdis Iecavā dzīvo kopš 16 gadu vecuma. Viņš dzimis un audzis Rīgā, ar vecākiem pārcēlies uz Bīriņiem un vēlāk uz Iecavu. Valdim ir 75 gadi, rokas un prāts tikpat asi un veikli kā jaunībā. Viņam no bērna kājas paticis «ķimerēties» ap tehniku, taisīt koka figūriņas un darīt citus darbus.
«Velosipēds un mopēds bija pirmie transporta līdzekļi, kurus laboju. Vēlāk «skrūvēju» močus un mašīnas, smago tehniku – kravas automašīnas un traktorus,» vīrs kavējas atmiņās. Septiņus gadus braucis blakusvāģu sacensībās kā kantētājs. Iecavnieks aizrāvies arī ar fotografēšanu.
Vīrs 43 gadus strādājis par šoferi, bet nu pāris gadu ir pensionārs. Spēka gados mājā visu taisījis pats, vien apkuri ievilcis meistars, un radinieki palīdzējuši uzcelt jumtu. Darītprieku rāda uz bluķiem pacelts «golfiņš». Uz servisu nedzīšot. «Kamēr varu, tikmēr pats visu taisīšu. Rokas vēl kust, arī prāts strādā,» noteic Valdis.
Taisa sev un citiem
Darbnīciņā tapušas koka mēbeles. Valdim patīk virpot un metināt. «Visu, ko uztaisu, uzdāvinu radiniekiem. Tie ir koka trauki un bļodas, kāds metāla veidojums dārzam vai istabai. Sarežģītākais ir izdomāt, ko taisīt, nevis – kā taisīt,» smaida darbīgais vīrs.
Pensija viņam esot «normāla», tomēr, kad jāpērk zāles, maciņš tukšojas ātri. Piepelnīties ļauj iecavnieka prasmes. «Kāds paziņa palūdz uztaisīt koka veidojumu, citam kas jāsametina. Cilvēki simboliski samaksā. Nav slikti. Vismaz kādi papildu ienākumi,» stāsta seniors.
Viņš smej, ka visu dara nabadzības dēļ. «Lai tavā vietā darbu darītu citi, ir jāmaksā. Es labāk taisu pats. Izdomāju ideju, projektēju to un uztaisu. Prieks pašam un citiem.»
Valda pagalmā zālīte nopļauta tik līdzeni kā profesionālā golfa laukumā, puķu dobēs nevienas nezāles. Tas esot sievas Veltas nopelns. Pedantiskā un čaklā dzīvesbiedre, tāpat kā Valdis, darba nebīstas.
Iesaka nesatraukties
Saimnieka veidotā akmens sēta izpelnījusies daudzu iecavnieku uzslavas. Viņš stāsta, ka materiāls pagalmā gulējis gadus divdesmit. «Ļoti sen atvedām trīs kravas ar akmeņiem. No tiem gribēju taisīt sētas stabus, bet nekad nepietika laika. Lielā akmens kaudze jau bija apnikusi, tāpēc nolēmu beidzot rīkoties. Sametināju metāla leņķīšus kopā ar metāla žogu, uztaisīju konstrukciju un sabēru tajā akmeņus. Tagad pagalmu sargā stipra sēta,» vērienīgo veikumu apraksta Valdis.
Viņš uzbūvējis arī malkas skaldāmo aparātu, tomēr tas strādājot pārāk lēni, bluķīšus veiklāk var saskaldīt ar cirvi.
«Ziemā darāmā mazāk. Tad vairāk laika var veltīt televizoram, paskatīties zinātniskus raidījumus, no kuriem smelties idejas,» teic iecavnieks.
Vīrs runā mierīgi un nesteidzoties. Visu dara prātīgi un mierīgi, bez steigas, un tas dzīvē palīdzējis. «Es ne par ko nesatraucos. Nekreņķējos par procesiem, kurus nespēju ietekmēt. Ja kas atgadījies, tad tam tā jānotiek. Cilvēki pārāk daudz laika un enerģijas tērē raizēs. Tā nevajadzētu darīt,» apdomīgi nosaka Valdis.
