Vecumnieku koris «Via Stella» no Eiropas koru olimpiādes Rīgā nesen mājup pārbrauca ar divām zelta medaļām un pasaules elites kolektīva statusu. Diriģentes Lienes Batņas gaišā personība vedina domāt, ka panākumi nāk viegli, tomēr stāstījums atklāj ieguldītā darba apjomu.
Cik daudz laika un spēka prasīja medaļas?
– Repertuāru atsūtīja pērn oktobrī, tad sākām pamazām darboties. Pirms konkursa ritēja mēnesis smaga ikdienas darba.
Bērnu koris piedalījās atklātajā konkursā, un par labu sniegumu žūrija mūs pārlika uzreiz uz «Grand Prix». Lielās meitenes startēja Nāciju «Grand Prix», jo pagājušajā koru olimpiādē ieguvām zelta medaļu. Bērniem tas bija lielākais piedzīvojums un pārdzīvojums – priecīgs, bet nu atbildīgs! Vienas dienas laikā iemācījāmies piekto skaņdarbu. Nedēļu pirms konkursa strādājām no pulksten 10 līdz 14 katru dienu. Tas bija ļoti nogurdinoši, bet tikai ilglaicīgs treniņš ļauj izturēt milzīgo fizisko slodzi, kas saistīta ar dziedāšanu.
Ar cik koriem strādājat?
– Vecumniekos «Via Stella» dzied bērni un jaunietes no septiņiem līdz 30 gadiem. Pašlaik ir divas grupas. Jauniešu korī ir 27 dziedātājas, bērnu korī – ap 70 meitenes un zēni, taču skaits mainās. Bērnu kora puiši ļoti skaisti dzied, viņi ir sportiski. Franču licejā Rīgā vadu lielu jaukto kori.
Vecumnieku korī neviens nenāk piespiedu kārtā. Gan jaunietes, gan bērni dzied pēc pašu brīvas izvēles. Arī dalība konkursā bērniem bija brīva izvēle. Pašiem mazākajiem prasmes vēl jāizkopj, tāpēc arī bērnu korī ir divi sastāvi.
Cik svarīga ir paaudžu secība kolektīvā?
– Tas ir ļoti svarīgi, citādi dziedātājiem nav prasmju. Lai varētu dziedāt augstāka līmeņa skaņdarbus, bērniem jāaug. Es pārstāvu to skolu, ka iedziedāšanās vingrinājumi un mācīšanās notiek darbībā. Man patīk koris kustībā un ar horeogrāfiju, bet nepārspīlējot. Eiropas koru olimpiādē varēja vērot daudz tādu koru. Krievi ir ļoti spilgti un spēcīgi, viņiem ir laba skola un patīk izmantot šova elementus. Mana kora vecāki, kas brauca līdzi skatīties, stāstīja, ka krievu kori staigājuši, staigājuši, staigājuši… (smaida)
Olimpiādes atklāšanas un noslēguma koncerti parādīja, ka koris darbībā ir mūsdienu pieeja. Turklāt bērni visu uztver caur kustību, atpūšas un sasniedz dziedāšanas brīvību. Man patīk, kad koris ir dzīvīgs uz skatuves. Tiesa, nopietnās kompozīcijās netaisīsi trikus, bet mazi bērni visiem ļoti patīk, un viņi kustas bez kompleksiem.
Ko medaļas nozīmē jums un dziedātājiem?
– Tas ir apliecinājums par paveikto darbu un prieks. Vecumnieku pašvaldība mūs ļoti atbalsta. Kad kaut kur braucam, visi no mums kaut ko gaida. Nule Tallinas konkursā ieguvām ceturto vietu folkloras kategorijā. Tad bija pārdzīvojums, ka nav godalgas, taču patiesībā svarīgākais ir gatavošanās process. Tad koris uzlido augstākajos spārnos un kvalitātē. Tā milzīgā mobilizācijas pakāpe, draudzība, kad visi it kā sadodas roku rokā. Konkursa lielo publicitāti deva pašvaldības pārstāvji un vecāki, kas sēdēja zālē. Tas ir vajadzīgs galvenokārt mums pašiem. Balvas ir apliecinājums mūsu izaugsmei un ieraksts manā un kora CV, lai varam startēt citos konkursos.
Es Eiropu esmu apbraukājusi tikai ar kori. Ar lielajām meitenēm reiz aizbraucām vienkārši ekskursijā, un viņas teica – tā nav īstā sajūta. Vajag braucienu un konkursu vai festivālu. Kad stāvi uz skatuves nodziedājis, emocijas ir neaprakstāms. Pirms uzstāšanās saejam aplī un noskaitām tēvreizi, apsolām, ka darīsim visu labāko, ko varam. Es jau iepriekš pasaku, ka piedošu kļūdas, jo katram var gadīties iedziedāt nepareizi vai ne tajā vietā sasist plaukstas. Mēs cits citu pēc tam «neēdam». Man pašai reiz skatē gadījās iedziedāt pauzē. Dažreiz koris jau beidzis dziedāt, bet es vēl turpinu diriģēt. (smejas)
Ko konkursi dod bērniem?
– Konkursa vērtējums ir ļoti subjektīvs. Itālieši mums nav iedevuši tik daudz punktu, jo viņi dzied operiski ar lielu vibrato. Viņiem mūsu skandināviskā skaņa ne visai patīk. Konkursā Tolosā ieguvām trešo vietu, jo dziedājām ļoti tīri un klāri, bet citiem kolektīviem bija paplašinātā skaņa. Mums vaicāja – vai jums visiem ir absolūtā dzirde? Rīgas olimpiādē pat pabrīnījāmies, ka esam tik labi novērtēti, jo likās – uz krievu koru fona nebūsim tik spilgti. Mēs nekad nebūsim ne itālieši, ne korejieši, ne ķīnieši. Mūsu trumpis ir dzidra skaņa, izcili saskanīgs ansamblis, ko ar tīro balsi nevar panākt.
Konkurss bērniem nozīmē cīņas garu. Tas prasa daudz spēka un enerģijas, ko viņi pēc tam saņem atpakaļ. Viņiem ir svarīgi braukt, mēģināt, ģērbties, pucēties, gaidīt, klausīties konkurentus, mobilizēties. Spējas, ko viņi parāda, vācot savas mantas, organizējot sevi, esot laikā klāt un gataviem, saģērbties, uzkrāsoties… Šī pieredze dzīvē ļoti daudz dod. Vienmēr ir kāds, kam kaut kā pietrūkst, bet ir tādi, kam ir liekas sprādzes, meitenes ar trīs un četriem zeķbikšu pāriem. Puiši gatavo uzvalkus, mammas frizē dziedātājas. Viņi mācās būs patstāvīgi. Tā ir dzīves skola un iespēja pārstāvēt Latviju citu valstu konkursos. Tallinā uz apbalvošanu izgājām ar Latvijas karodziņiem, un bērni saprata, ka viņi ir daļa no milzīgas kultūras. Tā ir mūsu kultūra, kam bērni jūt piederību.
Kāpēc bērniem vajag kori?
– Kora bērni domā citādi, viņi iemācās pārvaldīt savu ķermeni un laiku. Dziedāšana ir stāvoklis, kad cilvēks vienlaikus ir pagātnē, tagadnē un nākotnē – ko es tikko nodziedāju, kas skan tagad un ko dziedāšu pēc acumirkļa. Vārdi, intonācija, skaņas augstums, izteiksme, tehnika… Tas attīsta domāšanu, uztveri, vispārējās spējas. Pat veikalā pamanījuši, ka mūzikas skolas bērni ir atšķirīgi.
Vecumniekos korī var dziedāt visi bērni, arī tādi, kas nemācās mūzikas skolā. Mums nav kora klases kā kaimiņu novados. Pie mums dzied bērni no Mazzalves, kurus mamma ved četras reizes nedēļā 70 kilometrus. Mums ir dziedātāji no Kurmenes, Valles, Zvirgzdes, Dāviņiem, Mārupes. Pašlaik nav dziedātāju no Skaistkalnes. Mūsu kolektīvā satiekas bērni ar līdzīgām interesēm. Viņi paši saka – korī ir draugi. Mums ir pāris – Lauris un Līga –, kas korī satikās un apprecējās.
Kāda ir izjūta saņemt zelta medaļu korim no lauku novada?
– Forša! Mārtiņš Ozoliņš priecājās, ka ir spoži kolektīvi no laukiem, īpaši uzsverot mūsu panākumus. Es pati esmu no laukiem, dzimusi un augusi Vecumniekos. Gribu lauku bērniem parādīt, ka ir daudz skaistā. Par kori nav jāmaksā, un tā ir iespēja bērniem redzēt kaut ko tālāk un vairāk, pat ja vecākiem ir grūti ar naudu. Lauku bērni ir liela vērtība, jo viņi ir ļoti atvērti, dzīvi un ar stabilu pamatu. Ja viņi «saslimst» ar skatuves azartu, viņi šīs emocijas meklē atkal. Tāpēc turpina dziedāt lielās «Visa Stella» meitenes, kuras savā tēlā uz skatuves ir ļoti cēlas un staltas. Mēs stingri izkopjam stāju – kā uziet un noiet, kā dziedāt ar ķermeni. Jādzied tā, lai «visas iekšas atdod»! Neder tikai stāvēt. Konkursos dziedam no galvas aiz cieņas pret žūriju, bet koncertos ļauju dziedāt no notīm.
Kā jūs saprot vietējā publika?
– Mēs esam mīlēti un atbalstīti, Vecumniekos esam «topā»! (smejas) Pie ezera līdzjutēji nāk klāt un apsveic, stāsta savus iespaidus. Tā kā uzstāšanās bija ielikta «Facebook.com», mums ir ārvalstu atbalstītāji. Mēs cenšamies vienmēr iziet ar vienādu kvalitāti. Gan konkursa, gan novada koncertā ir vienlīdz svarīgi labi nodziedāt. Korim ir daudz gadu, tāpēc tas ir profesionālās ētikas jautājums. Es turpināšu diriģēt kori un palikšu Vecumniekos. Franču licejā strādāju ikdienā, bet te ir mana vieta un mans mīlestības darbs. Vecumnieku kori vadīt man ir milzīgs prieks.
Liene Batņa
Dzimusi 1976. gada 21. janvārī;
2014. gadā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā iegūts doktora grāds pedagoģijas zinātnē;
2003. gadā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā iegūts maģistra grāds mūzikā;
1993. gadā pabeigta 9. klase Vecumnieku vidusskolā.
1996. – 2012. gadā un no 2014. gada Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas mūzikas teorijas priekšmetu skolotāja, kora «Via Stella» diriģente;
no 2007. gada Rīgas Franču liceja mūzikas skolotāja, jauktā kora «Mēs lidosim» diriģente;
no 2002. gada Mūzikas akadēmijas docētāja, mūzikas skolotāju nodaļas vadītāja, augstskolas lektore;
2001. – 2003. gadā sieviešu kora «Ausma» diriģente;
aktīvi piedalās valsts mēroga un starptautiskās konferencēs par pedagoģijas attīstību un mūzikas mācīšanu, tālākizglītības kursos;
veidojusi dažādu kolektīvu ierakstus un mācību materiālus mūzikā;
Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas vadītāja;
Vecumnieku novada dziesmu un deju svētku organizatore;
Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle;
Vecumnieku novada domes deputāte no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
