Iecavas un Bauskas novada jauniešu sporta pedagogi vairākus gadus izceļas ar spēju sagatavot sprinterus – stafešu komandas regulāri izcīna medaļas Latvijas mēroga sacīkstēs. Iecavas vieglatlētu komandā pārliecinoši līderi otro gadu ir Daniels Fjodorovs un Raitis Fomrats. Konkurenti 100 metru sprintā, draugi ikdienā – stafetes skrējienos viņiem četru gadu laikā ir izcili sasniegumi. R. Fomrats šogad ir pārvarējis vienu no Latvijas sprinteru robežām – 11 sekundes.
Kāds bija jūsu sporta gaitu sākums? Kāpēc izvēlējāties tieši 100 metru sprinta disciplīnu?
Daniels Fjodorovs (D.): – Vieglatlētikā trenējos astoņus gadus. Kaut ko darīju jau 1. klasē, tad aizgāju uz futbolu un basketbolu – nekas nepatika. Atgriezos pie vieglatlētikas. Kamēr bijām mazāki, trenere Dace Vizule lika izmēģināt gandrīz visas disciplīnas. Pēc tam pievērsos skriešanai.
Raitis Fomrats (R.): – Skolā biju sadarījis nedarbus. Skolotāja Antra Pāruma teica iet uz treniņiem un tā tērēt spēku. Sportā tobrīd nekādu panākumu nebija – vismaz ne izcila atzīme šajā priekšmetā. Apsolīju skolotājai, ka apmeklēšu treniņus, tāpēc vienkārši nevarēju neiet. Spēka tiešām daudz aiziet – treniņi ir piecas reizes nedēļā pusotru līdz divas stundas.
Vairākus gadus Daniels bija ātrākais Iecavā, un pēkšņi Raitis sāka skriet ātrāk. Kā jutāties?
D.: – Kādu laiku bija diskomforts, ka Raitis ir priekšā, bet sapratu, ka nevaru būt visu laiku pirmais. Nekas nav beidzies – varbūt, ka ar laiku viņu atkal noskriešu.
R.: – Lūzuma brīdis, kad sapratu, ka varu sasniegt vairāk, bija 2015. gads, kad U20 vecuma grupā 60 metru skrējienā izcīnīju trešo vietu. Tas deva pārliecību, ka varu medaļas izcīnīt arī individuāli, nevis tikai komandas sacensībās.
Raitis šogad divreiz skrējis ātrāk par 11 sekundēm. Tas bija gaidīts sasniegums vai pārsteigums?
R.: – Izskriet 100 metru distanci ātrāk par 11 sekundēm gribējās jau pagājušajā gadā. Šogad Eiropas U23 čempionātā es tam biju gatavs. Konkurenti bija daudz spēcīgāki, bet tā bija iespēja skriet kopā ar līdzaudžiem, un tas «pavilka». Pēc tam Latvijas čempionātā biju psiholoģiski ticis pāri robežai, varēju skriet vēl ātrāk.
D.: – Skatītāji parasti redz no mūsu ikdienas tikai aisberga virsotni – sacensības. Ir tādi, kas domā, ka mēs atnākam, noskrienam un ar to viss beidzas. Neredz treniņus, regulāri ieguldīto darbu, lai šādus rezultātus sasniegtu. Katrs treniņš no tevis paņem visu, ko var paņemt.
Kā sevi noskaņojat pirms skrējieniem?
R.: – Katru reizi domāju, ka ir tikai viena iespēja. Jāsaņemas, jo nav, ko zaudēt. Eiropas čempionātā iznācu ar domu, ka jāsasniedz personīgais rekords, skrējienam jābūt ātrākam par 11 sekundēm. Tagad gribu skriet ātrāk un ātrāk. Nav robežas, pie kuras apstāties.
Kā trenerei Dacei Vizulei izdodas gadu no gada sagatavot ātrus skrējējus?
D.: – Tā ir viņas neatlaidība, centība «izspiest» no sportista visu, ko var. Treneri sauc par mūsu otro mammu. Saka, esam trenerei kā bērni, un viņa, kā jau mamma, grib, lai mums būtu labāk.
R.: – Treniņos ir ļoti laba atmosfēra, nav saspringta gaisotne. Nav problēmu ar treneri sarunāties, uz treniņiem gribas nākt. Tādi mēs te esam – visi draudzīgi, kā viena ģimene.
Šogad abi esat beiguši vidusskolu. Kādi ir nākotnes plāni?
D.: – Šogad plānoju strādāt, augstskolā stāšos nākamgad. Sportot turpināšu, lai arī ar to savu nākotni nesaistīšu. Plānoju pārslēgties uz garākām distancēm – vispirms 200 metriem un tad pamēģināt arī 400 metrus. Īsajā sprintā beigās kaut kā nav sajūtas, ka esi izlicis visus spēkus. Nav noguruma. Jūtu, ka pašam vajag garāku distanci. Tomēr jāmēģina saprast, cik gara man tā ir vajadzīga. Tas nav vienkārši.
R.: – Ceru iekļūt Policijas koledžā un nodarboties ar sportu. Pašlaik Rīgā četri treneri piedāvājuši pie viņiem vingrināties. Atliek izvēlēties, ko gribu pats. Domājot par nākotni, paļaušos uz treneru padomiem. Varbūt vajag nedaudz vairāk muskuļus rokām uzaudzēt, muskuļu masas vairāk, bet jāuzmanās, lai tas nerada problēmas.
Cik liela vēlme jums pašiem ir turpināt trenēties?
D.: – Prom nespēju aiziet. Likās, ka uz vieglatlētiku eju tikai tāpēc, lai nebūtu mājās jāsēž, bet kaut kā viss ir mainījies, bez treniņiem nevaru dzīvot.
Ilgāk par trim dienām bez stadiona nodarbībām iztikt ir grūti. Tagad ir pārtraukums, bet vienalga domas visu laiku atgriežas pie stadiona.
R.: – Ļoti gaidu 21. augustu, kad mums atsāksies treniņi. Bez tiem nevaru. Domāju – varbūt kādu krosu paskriet?
UZZIŅAI
Latvijas Jaunatnes olimpiādē 2013. gadā Ventspilī 100 metru distancē Daniels Fjodorovs bija piektais – 11,81 sekunde, Raitis Fomrats 33. vietā – 12,46 sekundes. Iecavas novada stafetes komanda 4×100 metru skrējienā izcīnīja otro vietu – R. Fomrats, D. Fjodorovs, Miks Lejnieks un Matīss Rihards Mītins finišēja pēc 45,71 sekundes.
Latvijas pieaugušo olimpiādē 2016. gadā R. Fomratam piektā vieta ar rezultātu 11,25 sekundes, D. Fjodorovs sestais – 11,35 sekundes.
4×100 metru distancē Iecavas novada vienība – Edijs Lācis, R. Fomrats, Emīls Sevastjanovs un D. Fjodorovs – bija trešā ar rezultātu 43,4 sekundes.
Eiropas U23 čempionātā šogad R. Fomrats uzstādīja personisko rekordu 100 metru distancē – 10,99 sekundes, iegūstot 33. vietu.
Latvijas Vieglatlētikas čempionātā šogad R. Fomrats 100 metru skrējienā finišēja pēc 10,9 sekundēm – jauns personiskais rekords un 3. vieta. Iecavnieku stafetes komanda – E. Lācis, R. Fomrats, D. Fjodorovs un E. Sevastjanovs – finišēja pēc 42,68 sekundēm, izcīnot 2. vietu.
Avoti: olimpiade.lv, athletics.lv.
