75 gadu jubileju svin Alise Goževica Bārbelē.
Nesteidzīgs dienas ritējums un laiks baznīcā bārbelietes Alises Goževicas ikdienu dara rāmu un patīkamu, un gaidītākais notikums ir nevis pašas 75. dzimšanas dienas svinības, bet mazmazmazbērna nākšana pasaulē.
Simtiem dziesmu
Alise Goževica bērnību pavadījusi Valles «Mežmuižās», mājās meža biezoknī. Uzaugusi ar māsu, diviem pusbrāļiem un pusmāsu, kopā spēlējušies un strādājuši.
No skolas laikiem bārbeliete nelabprāt atceras vēstures stundas. «Nepadevās man skaitļi, ievērojamu cilvēku vārdi un uzvārdi. Mulsināja termins «pirms mūsu ēras». Sarežģīti. Labprātāk sēdēju mūzikas stundās. Dziedāt man ļoti patika,» stāsta jubilāre. Tiesa, dziedāt korī nav sanācis, jo neesot balss noturības. Tas gan nav traucējis kopā ar māsu vairākus simtus dziesmu izdziedāt ganos.
Alise ļoti agri sākusi strādāt. Jau 15 gadu vecumā viņa pildīja pastnieces pienākumus, bet vēlāk Valles pastā strādāja par telefonisti. Gaviļniece darbu darīja čakli un kārtīgi, tāpēc bieži sūtīta uz citiem posteņiem. «Mani «mētāja» pa visu bijušā Bauskas rajona teritoriju. Kopā bija septiņas nodaļas – es tiku strādāt visās. Man patika,» teic jubilāre.
Piederīga ciematam
Uz dzīvi Bārbelē Alise pārcēlās 1960. gadā, kad telefonistes pienākumus sāka pildīt vietējā pasta nodaļā. Vēlāk viņa kļuva par operatori, tad pasta priekšnieka vietnieci un visbeidzot vadīja nodaļu. Muguras problēmu dēļ gan darbs bija jāpamet. Bārbeliete sāka strādāt vietējā veikalā par pārdevēju un kļuva par tirgotavas vadītāju.
«Man patika komunicēt ar cilvēkiem, vadīt un organizēt darbu. Veikalā traki laiki bija tad, kad sākās «talonu ēra»,» stāsta gaviļniece. Viņa pāris gadus dzīvoja veikala ēkas otrajā stāvā.
Jau astoņus gadus Alisei ir privātmāja. Skaisti iekopts pagalms un dārziņš ir jubilāres, viņas meitas Ingrīdas un znota kopdarbs. Bārbele ir kļuvusi mazāk apdzīvota, bet ne mazāk mīļa. «Ilgus gadus dzīvoju Bārbelē un jūtos šai vietai piederīga. Žēl, ka jauniešu kļuvis mazāk, bet var jau saprast – te nav darba. Kad strādāju pastā, Bārbelē dzīvoja 1100 cilvēku, tagad tuvu 800. Tik mazā pagastā tas ir liels kritums,» spriež gaviļniece.
Otrās mājas
Jubilārei patīk lasīt žurnālus, skatīties televizoru un strādāt dārziņā. Šis gads ir pirmais bez trušiem. «Meita teica, lai metu mieru. Paklausīju un trušus vairs neturu,» teic saimniece.
Viņai ļoti patīk braukt ar velosipēdu, arī ziemā. Bārbeliete kā zivs ūdenī jūtoties Bārbeles evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Viņa ik svētdienas rītu telpu sagatavo dievkalpojumam. Nereti tīrīšana un pušķošana vajadzīga pirms kāzām vai kristībām. «Baznīcā jūtos lieliski. Tur valda miers un klusums. Tā ir mana svētnīca, kurā patverties no ikdienas, gluži kā otrās mājas,» tā gaviļniece.
Alise lepojas ar trim mazbērniem, divām mazmazmeitām, un pavisam drīz pasaulē nāks jubilāres mazmazmazmeitiņa. «Iespējams, brīnišķīgais notikums nāk nedaudz par ātru, bet esmu priecīga, ka to piedzīvošu. Nav daudz ļaužu, kuri sagaida savu mazmazbērnu bērnus. Es ļoti priecājos,» saka bārbeliete.
Skaisto jubileju gaviļniece svinēs mazliet vērienīgāk nekā citkārt. «Būs balle ar ģimeni, radiem un draugiem. Ceru izdejoties no sirds, gluži kā jaunībā,» smaida Alise.
