Grenctāles kultūras nams ir lielākā kultūras celtne Bauskas novadā, platības ziņā tas ir pirmajā trijniekā valstī. Taču ēku pilnībā nespēj izmantot, lielajā zālē pasākumi ir reti, apmeklētāju maz.
Pirms pāris nedēļām nāca gaismā ziņas par iespējamo ārzemju investora vēlmi ēkas vienā daļā ierīkot alkohola lieltirgotavu, taču pagasta iedzīvotāji šo iespēju noraida.
Nekas nav izlemts
Ceturtdien, 17. augustā, Bauskas novada domes deputāti devās apskatīt Grenctāles kultūras namu. Tur viņus sagaidīja ap 20 vietējo iedzīvotāju, bija uzaicināta arī sabiedriskā televīzija. Dialogs nevedās viegli, jo vietējie visi kā viens pauda skaļu noliegumu iespējai lielajā zālē atvērt tirgotavu.
«Kurš vispār varēja pieļaut pat ideju šajā zālē tirgot alkoholu?!» kategorisku nostāju pauda grenctāliete Lana Deņisova. Anastasija Bolše bija neapmierināta, ka te grib nākt ārzemju investors, nevis kāds vietējais uzņēmējs. Skarbus pārmetumus vietējai varai izteica Artis Červinskis.
Deputāte Karīna Andreika skaidroja, ka ārzemju investora darbība, izveidojot te alkohola tirgotavu, ir maz iespējama. Tā ir tikai ideja, kuru deputāti, visticamāk, neatbalstīšot. Deputāta Artūra Toma Pleša ieteikumu attīstīt pagastā uzņēmējdarbību un radīt darba vietas vietējie skaļi izsmēja.
Dominē emocijas
Bauskas novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē 16. augustā deputātus uzrunāja Brunavas pagasta kultūras pasākumu organizatore Jurgita Červinska. Viņas teiktajā dominēja emocijas.
«Kas tas par stulbumu un absurdu – izveidot šajā ēkā alkohola tirdzniecības vietu?! Tā mēs iznīcinām kultūru. Šī zāle ir kultūrvēsturiska vērtība,» vēstīja J. Červinska. Stāstot par kultūras nama lielo slodzi, viņa neminēja konkrētus skaitļus par pasākumiem, apmeklētāju daudzumu, citu pagastu kolektīvu rīkoto mēģinājumu skaitu.
Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova piebilda, ka iespējamā alkohola lieltirgotavas atvēršana iznīcinātu vietējo pārtikas veikalu. Viņa sacīja, ka ēka ir labā tehniskā stāvoklī, tomēr lielajā zālē nepieciešams kosmētiskais remonts, derētu jauns priekškars.
Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumā par kultūras namu ir iebildes. Dažu nepilnību novēršanai būs nepieciešami prāvi līdzekļi. Ugunsdrošības signalizācijas projekta izstrādei vien nākamā gada budžetā plānots pieprasīt 6500 eiro, arī sistēmas būvei būs vajadzīgas ievērojamas summas.
Vajadzīgs miljons
Deputātu viedokļi par ēkas turpmāko izmantošanu atšķīrās. Inita Nagņibeda citēja Imanta Ziedoņa epifāniju par karoti un dziesmu. Jānis Dūmiņš uzsvēra, ka nams pagasta kultūras dzīves norisēm ir par lielu: «Ir utopiska doma, ka šī ēka kādreiz pildīs tās funkcijas, kādas tai bija astoņdesmitajos gados.» Līdzīgu viedokli izteica A. T. Plešs, norādot – reiz tomēr būs jādomā, kā celtni izmantot, jo «ar kultūru to visu piepildīt nevarēs».
Aicinājumu domāt par ēkas ekonomisku izmantošanu pauda novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Viņš norādīja – lai celtni sakārtotu atbilstīgi mūsdienu prasībām, proti, siltinātu un izremontētu, tajā jāiegulda miljons eiro. Šādu summu nedrīkst tērēt neapdomīgi.
Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka iepriekš «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka potenciālais investors jūlijā bija ieradies apskatīt telpas. Par vizīti viņa informēja deputātus, taču konkrēti nekas nebija apspriests. Iespējamais investors piedalījās novada domes vides un attīstības komitejas sēdē 17. augusta pēcpusdienā. Par viņa iecerēm un deputātu viedokļiem «Bauskas Dzīve» informēs turpmāk.
