Modinātājs no rīta, ieslēdzam televizoru, radio, rīta kafija vai tēja, pārskatām sociālos tīklus, iekāpjam mašīnā, ieslēdzam radio, birojā aprunājamies ar kolēģiem, ķeramies pie e-pastu izskatīšanas un iejūdzamies citādos darbos – cik daudziem tas ir ikdienišķa rutīna?
Vairākas aviokompānijas pirms mēneša aizliedza pasažieriem no Tuvo Austrumu valstīm lidmašīnās ienest elektroniskās ierīces. Mērķis bija pēc iespējas efektīvāka cīņa ar terorismu. Valstis, uz kuru pilsoņiem aizliegumi attiecas, bija visai piktas, bet varbūt viņi no šī lēmuma būs tikai ieguvēji?
Efekts būs jūtams
Kāda aviokompānija īgnajiem pasažieriem atbildējusi ar 12 ierosinājumiem, ko darīt reisu laikā bez mūsdienu tehnoloģijām, un 11. no tiem skan: «Analizējiet dzīves jēgu!»
Piedāvājumā nav nekā smieklīga. Tas jokains šķiet varbūt tāpēc, ka mūsdienu pasaulē, kurā lielākā daļa spēj izklaidēties vien caur viedierīces ekrānu, ir aizmirsts, kā tas ir – nodoties savām domām. Vienkārši izmantot mirkli un pasapņot vaļējām acīm. Angļu valodā tam ir speciāls apzīmējums – «daydreaming», no vārdiem «diena» un «sapņošana».
Pēdējā laikā brīvie brīži tiek aizpildīti ar visu, ko pieprasa vai ļauj mūsdienu tehnoloģijas, – sociālo tīklu nemitīga pārlūkošana, dažādu audiofailu un ziņu klausīšanās, atbildēšana uz e-pastiem un īsziņām utt. Brīvajos brīžos darām visu ko citu, tikai ne ļaujam vaļu domām, fantāzijai. Šī tendence var šķist maznozīmīga, taču ilgtermiņā var mainīt to, kā strādā mūsu smadzenes, cik radoši un inovatīvi spējam būt un cik svaigas vēsmas spēsim ienest savā un citu dzīvē.
Iztēloties notikumu gaitu
Zinātnieki 2012. gadā atklāja, ka ļaušanās domām sekmē labāku un radošāku jebkuras problēmas atrisināšanu. Sākot no Einšteina un beidzot ar līmlapiņas izgudrotāju – daudzi jaunu lietu radītāji ir bijuši tikai ieguvēji no tā, ka ļāvušies domām, jo tādos brīžos rodas inovatīvas idejas. Radošām vēsmām nav vietas tur, kur ir citādi aizpildīts laiks. Ikviens taču būs pamanījis, ka vislabākās idejas un risinājumi rodas dušā vai pastaigas laikā.
Kad domas ir brīvas, tās piekļūst atmiņām, emocijām un daudziem iepriekš noglabātu zināšanu stūrīšiem, raidorganizācijai «BBC» pamato grāmatas «Sapņošana darbā: pamodini savas radošās spējas!» autore Eimija Frīsa. Ļaušanās domām ir veids, kā varam piekļūt vīzijām par ilgtermiņa vēlmēm, fantāzijām – tam, ko iztēlojamies, kas un kā varētu būt, ko un kā varētu radīt un darīt. «Kad esi nodevies domu klejojumiem, vari vizualizēt un iztēloties pats savu notikumu versiju, gaitu,» viņa skaidro. Vizualizācija var palīdzēt nokļūt līdz jaunam skatījumam uz problēmu, kaut vai noraidot divas iepriekšējās domas un nonākot pie jaunas – daudz spilgtākas un radošākas.
«Varu garantēt, ka jebkuras jomas līderis ir liels sapņotājs. Tas brīdis, kad tu pieņem un saproti, ka sapņo ar acīm vaļām, – tas var izrādīties revolucionāri,» stāsta grāmatas autore.
Divi uzmanības stāvokļi
Kad acis ir pievērstas mobilajām viedierīcēm, mūsu domas un prāts ir pavisam citādā stāvoklī nekā tad, kad ļaujamies domāšanai un sapņošanai. Vienkārši runājot, cilvēka uzmanībai ir divi stāvokļi – iekšējais, kad nepievēršam uzmanību ārējiem faktoriem, un ārējais, kad nevaram pievērsties paši savām domām. Abi uzmanības stāvokļi nevar būt aktīvi vienlaikus.
Jautājums – ja cilvēks desmit stundas dienā ir aktivizējis vienu uzmanības stāvokli, kas notiek ar otru? Kas notiek ar spēju pašam domāt, izgudrot inovatīvus risinājumus, būt radošam? «No psiholoģiskā viedokļa esam nobažījušies, ko nesamērīgā viedierīču patērēšana nodarīs cilvēcei vairāku gadu garumā. Īpaši tas attiecas uz pusaudžiem, kuri bieži dažāda veida medijiem nododas nesamērīgi ilgu laiku. Pagaidām sekas nav pilnībā izprastas, bet visa šī blenšana telefonos, viena uzmanības veida patērēšana var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā,» komentē ASV Virdžīnijas Universitātes psiholoģijas profesors Daniels Villingems.
Spīdošas idejas meklējumos
Labās ziņas ir tās, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ko veselīgai domāšanai un galu galā labai fiziskai un emocionālai pašsajūtai nodara atkarība no sociālajiem tīkliem un pārmērīga viedierīču lietošana. Arvien vairāk cilvēku cenšas ierobežot sociālo tīklu lietošanu, vakaros nepārskatīt e-pastus un neatbildēt uz telefona zvaniem, no rīta vismaz desmit minūtes velta vingrošanai vai pat stundu skriešanai pirms darbdienas.
Jāsaprot, ka pasaule nesagrūs, ja nekavējoties neatbildēsit uz e-pastu, neredzēsit draugu bildes sociālajos tīklos vai nereaģēsit uz telefona zvanu. Toties jūs varbūt tiksit pie kādas spīdošas idejas, ja atļausit domām paklejot pastaigas laikā vai zvilnot vannā, mierīgi iedzerot tēju un vērojot ainavu aiz loga.
Labprāt nolīstu pazemē
Nora, arhitekte, telpu dizainere: «Radošākās idejas pie manis atnāk tad, kad ļauju savām smadzenēm atpūsties. Dažkārt pavadu visu dienu pie viena projekta un jūtu, ka idejās nav nekā radoša, nav nekā tāda, par ko pati justos gandarīta. Saprotot, ka nedomājas, varu ielūkoties «Facebook» ik pa piecām minūtēm – patiešām! Tāda kā atkarība. Taču nākamajā rītā pēc kvalitatīva miega varu to pašu izdarīt 15 minūšu laikā, turklāt daudz foršāk. Kad sapratu, ka esmu atkarīga no «Facebook» un īstenībā tas kaitē manām domām, tātad darbam, no turienes izdzēsos. Un nejūtos zaudētāja. Patiesībā tagad, kad ir nākušas tik daudz atklāsmju, jo prāts ir atvērts, man gribas uz gadu nolīst pagrīdē un augšzemē atstāt arī telefonu.
To pagaidām daru pavisam uz neilgu laiku, piemēram, pusdienlaikā nesēžu pie datora vai telefona, nerunāju ar kolēģiem, bet izeju līdz tuvējam skvēram un tur notiesāju savas pusdienas. Telefonu līdzi neņemu, taču paņemu papīru un zīmuli, ja nu rodas kāda laba ideja. Grūti gan saprast citu attieksmi – gandrīz pa logu lec ārā, lai pateiktu, ka esmu aizmirsusi telefonu. Taču šajā darbaholisma un citu atkarību pārņemtajā pasaulē tas laikam ir jāsaprot.»
Drīz fotografēs poda saturu
Alise, žurnāliste: «Nesaprotu aizraušanos ar sociālajiem tīkliem. Sen, sen izdzēsos no «Draugiem», taču tad nāca «Facebook». Atkal likās kas jauns, interesants, reģistrējos, bet ātri apnika, jo kļuva neinteresanti. Nesaprotu dižošanos ar ģimeniskajām brīvdienām, ceļojumiem – izbaudi mirkli! Ko tu iegūsti, to parādot visiem? Saprotu ko īpašu, smieklīgu vai ko tādu, kas prasa līdzcilvēku reakciju, bet parastas bildes uz jūras fona vai kā restorānā svinat kāzu jubileju? Īpaši kaitina foto, kur esmu, ko ēdu un uz kuru koncertu došos. Kā saka mans vīrs – drīz sāks fotografēt poda saturu, pierakstot klāt: uzminiet, ko ēdu pusdienās?
Globāli domājot, šķiet, ka cilvēki arvien mazāk velta savai izaugsmei, savām domām, un tas patiesībā skumdina. Ilgu laiku man bija telefons, kurā nebija interneta un nevarēja ielādēt neko, kas skaitās moderns. Telefons saplīsa, un, vīra pierunāta, iegādājos modernāku telefonu – godīgi sakot, tagad jūtos diezgan sūdīgi. Draugu pierunāta, ielādēju «WhatsApp», un tāda izjūta, ka visu laiku jābūt pieejamai. Arī uz zvaniem neatbildu, kad nevēlos vai kad daru ko citu, nav man visu laiku jābūt pieejamai. Tam, ka mana nostāja ir personīgi man piemērotākā, šorīt saņēmu kārtējo apstiprinājumu – vakar visu vakaru mocījos ar vienu garlaicīgu projektu, taču šorīt vannā viss tapa skaidrs, un kaut ko garlaicīgu ievirzīju kaut nedaudz radošākā gultnē. Tajā pašā laikā redzu, cik daudzi mobilo tālruni nēsā sev līdzi pa visu dzīvokli – ka tik kaut ko nepalaiž garām!»
Kā sākt?
Dod sev atļauju! Aizdomāšanās nereti tiek uztverta kā slikts ieradums, kā laika izniekošana, tomēr tas ir veids, kā smadzenes sakārto iegūto informāciju un izloba no tās derīgos graudus.
Atbrīvo vidi no traucēkļiem! Pat ja ir tikai dažas brīvas minūtes, tās var pavadīt, apcerot gaišo nākotni vai analizējot kādu situāciju. Galvenais ir atbrīvoties no traucējošiem faktoriem – atrast klusu vietu, pārliecināties, ka nemoka izsalkums vai slāpes. Ja sākumā grūti koncentrēties, var palīdzēt mūzika.
Skaties pa logu vai aizver acis! Ar laiku sapratīsit, kura ir vislabākā metode, lai atslābinātos un ļautu domām vaļu.
Virzi domas pozitīvā gultnē! Atceries, ka mērķis ir nonākt pie jaunām domām, iecerēm, idejām un radošiem risinājumiem! Sapņo par nākotni, vēlmēm, izspēlē lomu spēles, izvirzi mērķi un mēģini izdomāt ko pavisam neparastu!
FAKTI
Latvijā jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem internetu datorā izmanto vidēji 4,7 stundas dienā, 31% laika veltot televīzijas saturam, internetu telefonā – 3,25 stundas dienā, nedaudz mazāk laika velta internetam planšetdatorā, vēl nedaudz mazāk – skatoties televizoru.
Latvijā mobilās ierīces skatās katrs otrais bērns vecumā līdz diviem gadiem un 89% bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem.
Ģimenēs, kur vecāki pie viedierīcēm pavada vidēji 11 stundas dienā, bērni to dara 4,3 stundas, savukārt saimēs, kur pieaugušie ekrānā veras mazāk par divām stundām, bērni to dara pusotru stundu dienā.
Pie dažādām viedierīcēm amerikāņi pavada vidēji desmit stundu dienā.
