Baušķenieki atkal pauduši uztraukumu par namu Bauskā, Rīgas ielā 53. Iedzīvotāji interesējas – ja notiks nelaime, vai atbildēs īpašnieks vai pašvaldība, kas ļāvusi īpašumu tik tālu nolaist?
«Mums visu laiku stāsta, ka nams pieder privātpersonai, proti, ir neaizskarams, bet tam brūk un brūk stūris, ko pagājušajā gadā aizmūrēja. Joprojām krīt no augšas apmetums, un plaisa kļūst aizvien lielāka,» pauž «Bauskas Dzīves» lasītājs.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs informē: «Ēka Rīgas ielā 53 ir privātīpašums. No 2016. gada kā vidi degradējošam objektam tam ir paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr tas netiek maksāts. Tuvākajā laikā iesniegsim pieteikumu zvērinātam tiesu izpildītājam par parāda piedziņu.»
Pašvaldībai jāiejaucas
Namu apsaimniekošanas speciālisti uzsver, ka liela atbildība ir pašvaldībai. Jautājumu pētīja Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekļi Dr.sc.ing. Raitis Kalniņš un Mg.sc.ing. Svetlana Sokolova. Viņi pievērš uzmanību Civillikumam, kur 1084. pants skan šādi: «Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. (..) Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina.»
Graustu sakārtošanai katrā Latvijas pašvaldībā dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Bauskā tie ir saistošie noteikumi Nr. 12, kas gan kā soda līdzekli paredz tikai īpašuma aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā.
Informēt var jebkurš
R. Kalniņš un S. Sokolova uzsver, ka jebkura fiziska vai juridiska persona var sniegt ziņas par būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sabrukušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus vai degradē pilsētvidi. Iedzīvotāji var pieprasīt sakārtošanu vai nojaukšanu, iesniegumu par šo faktu iesniedzot būvvaldē.
Tālāk lēmumu pieņem būvvalde, izdodot administratīvo aktu par veicamajiem pasākumiem. Ja būves īpašnieks nepilda būvvaldes uzlikto pienākumu, būvvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var piemērot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekli – piespiedu naudu – vai veikt citas darbības, lai veicinātu celtnes sakārtošanu.
Ja būves īpašnieks nepilda būvvaldes uzlikto pienākumu, vienīgais veids, kā novērst apdraudējumu trešo personu veselībai vai dzīvībai, kā arī blakus esošai apbūvei vai transporta kustībai, ir noteikt aizvietotājizpildi – pielietot tiešo spēku vai uzticēt to izdarīt policijai. Lēmumu par aizvietotājizpildes noteikšanu pieņem pilsētas dome.
«Galīgo atbildi var sniegt tikai tiesa. Parasti par savu īpašumu, tai skaitā tā nodarīto kaitējumu citām personām, atbild īpašnieks,» situāciju noslēgumā vērtē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
