Bauskā no 27. jūlija līdz 5. augustam norisinājās četrpadsmitais ikvasaras glezniecības plenērs «Bauskas vasara».
Noslēpumains valdzinājums
Šogad pēc studijas «Meistars Gothards» aicinājuma tajā bija pulcējušies deviņi mākslinieki, lai iemūžinātu savu redzējumu, stila izjūtu un emociju gammu Bauskas kontekstā un dalītos pieredzē.
Piektdien pusdienlaikā bija pienācis laiks vākt darba augļus, un pils pagalmā plenērā radītie darbi tika izlikti apskatei.
Laika apstākļi plenēra dalībniekiem Bauskā bija atklājušies plašā spektrā, ko darbos atspoguļoja gan pils gaismas un ēnas, gan Mēmeles un Mūsas ūdeņu valdzinājums, gan vecpilsētas ainas visdažādākajos redzējumos. Krāsaini, noslēpumaini, daudzveidīgi. Cilvēki un saskarsme gan bildēs, gan dzīvē.
Divas mūzas
Plenēra laikā māksliniekam Eināram Kvilim radās doma tā noslēgumu bagātināt ar ģitāras koncertu renesanses noskaņās. Doma radās vēlu, koncerts netika plaši reklamēts, taču tā klausītājiem bija iespēja pabūt mākslinieka pasaulē caur maigas mūzikas skaņām. Nesteidzīgās noskaņas kuplināja visa plenēra kopsavilkumu.
Apliecinot Bauskas pilsētas moto par vietu, kur satiekas, īsajā plenēra noslēgumā satikās divas mūzas – glezniecība un mūzika. Eināra Kviļa izpildījumā skanēja gan renesanses laika deju mūzika, gan autordarbi renesanses noskaņās, gan paša mākslinieka improvizācijas.
Einārs Kvilis spēlē stīgu instrumentus visu mūžu – gan flamenko, gan īru mūziku, gan renesanses dejas, gan improvizē dziesminieku priekšnesumos, būdams savā mākslā, dziesminieka Valda Atāla vārdiem sakot, «tik ļoti savai sirdij piederīgs».
Rada skaisto
Noskaņas mūzikā kuplināja pēc horeogrāfes Silvijas Zvejnieces ieceres veidotas pils sadzīves etīdes. S. Zvejniece ir renesanses deju virziena aizsācēja Latvijā. Koncerts valdzināja ar neuzbāzību, ko caurvija divu mākslinieku un izcilu skolotāju redzējumu krustpunkts vietā un laikā.
Ziedu smaržu mākonis stāstīja par vasaras renesansi mainīgajā laika ritā, bet skaļi nestāstītais stāsts mākslinieku atkalredzēšanos mākslas mistērijas kopradīšanā viegli ietina klātesošos burvībā, kur nepastāv bargi nepielūdzamais laiks, kur katrs ir skaists savā būtībā, kur cilvēks ieskatās savā iekšējā pasaulē, kur telpu rada skaistums.
