Eiropas kultūras mantojuma diena Iecavā svētdien, 10. septembrī, būs veltīta vietējam Brīvības piemineklim, kas pirmās brīvvalsts laikā celts par novadnieku ziedojumiem.
Sarīkojumus svētdien pulksten 11 ievadīs pieminekļa idejas autoram mācītājam Jānim Lūsim veltīts piemiņas dievkalpojums Iecavas luterāņu baznīcā. Ap pulksten 12.30 baznīcas tornī atklās J. Lūša piemiņas stendu, ko veidojis biedrības «Arhīvs» dalībnieks Kārlis Sinka.
Godināšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa Iecavas parkā sāksies pulksten 20. Varēs apskatīt šovasar restaurēto pieminekli un tā vēsturei veltītus stendus, notiks pieminekļa iesvētīšana. Godasardzē stāvēs zemessargi, sarīkojumu noslēgs salūts.
Oficiāls statuss
Monuments, kas pirmās brīvvalsts laikā celts par vietējās sabiedrības ziedojumiem, pieteikts kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Kā stāsta biedrības «Arhīvs» dalībniece Gita Kravala, tā noteikšana patlaban ir procesā. Kā pauduši eksperti, Iecavas Brīvības pieminekļa oficiāla atzīšana par vēsturiski nozīmīgu objektu būs laba novada dāvana valsts simtgadē.
Pērn piemineklim apritēja 80 gadu, to sakopa ar biedrības «Arhīvs» un novada dārznieces atbalstu. Šovasar tas restaurēts, salabojot ložu bojājumus, plaisas, granīta pakāpienus un apmales, iebetonējot jaunu pamatni. Virsma notīrīta ar smilšu strūklu, no pakājes notīrīti sveķi. Iecavas Brīvības piemineklis ir tēlnieka Pētera Bandera veidojums, atklāts 1936. gadā. Padomju okupācijas laikā tas bojāts, taču pēc neatkarības atjaunošanas to restaurējis tēlnieks Mārtiņš Zaurs.
Ceļ gaismā
Pie monumenta Lāčplēša dienā ļaudis pulcē zemessargi un jaunsargi. Viņi piedalās arī pieminekļa un apkārtnes sakopšanā. Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā ļaudis uz kāpnēm no Upes ielas veido ziedu taku ar svecītēm.
Kārlis Sinka uzsver – biedrībai svarīgākais ir celt gaismā pieminekļa vērtību un tā tapšanas iniciatora mācītāja Jāņa Lūša ieguldījumu.
«Par pieminekli gādājām vairākus gadus. Savākts daudz informācijas, ko ievietošu internetā. Par mācītāju Jāni Lūsi daudzi nezina, taču viņa sarakstītā Iecavas draudzes vēsture ir pilnīgākais novada dzīves apraksts no pirmās brīvvalsts laika. Viņa devums Iecavai ir nenovērtējams,» teic K. Sinka.
Vēstures pētnieki uzsver – Iecavas Brīvības piemineklis un tiltiņš tolaik tapuši par vietējo ļaužu ziedojumiem, cilvēki ar prieku piepildījuši mācītāja rosināto ideju. Viņš pats šim mērķim ziedojis no katra mēneša algas. Biedrības dalībnieki teic – arī tagad varam nevis gaidīt, ko mums kāds var iedot, bet gan ieguldīt valsts un sabiedrības labā.
Kur vēl būs sarīkojumi?
«Billītēs»
Eiropas kultūras mantojuma diena sestdien, 9. septembrī, no pulksten 11 līdz 19 noritēs dzejnieku mājās «Billītes».
Programmā dokumentālā filma «Sods par sapni», kinolente «Pēdējā vasara», kuras scenārists ir Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mantinieks Eduards Liekna, Kurta Fridrihsona gleznu izstāde.
Skanēs atmiņu koncerts «Sods par sapni» ar operdziedātāju Kristīni Gailīti un pianistu Aldi Liepiņu, franču un latviešu dzejas lasījumi.
Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolā
Skola iekārtota bijušās muižas ēkās, te ikviens interesents no 7. līdz 30. septembrim aicināts apskatīt starptautisku ceļojošu fotoizstādi no Igaunijas – «Igaunijas skolas muižās». Ekspozīcija atvērta katru darbdienu no plkst. 9 līdz 17; sestdienās no plkst. 9 līdz 14.
Bauskas vecpilsētā
Eiropas kultūras mantojuma dienas zīmē 9. septembrī Bauskas vecpilsētā no plkst. 11 līdz 15 tiek rīkoti Pagalmu svētki.
UZZIŅAI
Latvijā no 7. līdz 15. septembrim norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šoreiz to akcents – iepazīt ievērojamu personību Latvijā atstāto vēsturisko mantojumu.
Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu
programma, kuras mērķis ir tuvināt iedzīvotājus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai.
Pasākums tika sākts 1984. gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos. Savukārt kopš 1999. gada pasākums kļuvis par kopēju Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis.
