Kādam, jūsuprāt, jābūt labam tētim?
Iemācīja dzīvi
Andra Priede Iecavas novadā:
– Esmu patstāvīgs cilvēks ar augstāko izglītību, man ir gandrīz 25 gadi, tomēr tēvam ir nozīmīga loma manā dzīvē joprojām. Viņš man vienmēr bijis dzīvs piemērs – paraugs, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Man ir abi vecāki, arī ar mammu saprotos labi, tomēr kontakts ar tēti man ir spēcīgāks. Jūtos kā tēva meita un rakstura īpašības esmu vairāk mantojusi no viņa. Tāpēc spēju arī iebilst viņam un darīt pa savam, taču gadās, ka galu galā man jāatzīst – tēti, tev bija taisnība! Mūsu iemīļotais teiciens ir – ja nedomā ar galvu, tad domā kājas.
Es ar tēvu lepojos, jo viņš spējis izaudzināt mani un brāli, kas ir vērā ņemams panākums, jo neesam nekādi zelta gabaliņi. Viņš ir īsta personība ar saviem trūkumiem kā mēs visi. Kaut arī gadās domstarpības, es vienmēr atrodu ceļu atpakaļ pie viņa. Tētis reiz teicis, ka vēlas bērniem «iemācīt dzīves mācību», proti, ir darbi, par kuriem nemaksā naudu, bet saņem gandarījumu. Tas viņam ir izdevies.
Es novēlu, lai ikvienam bērnam ir labs tēvs. Ja viņš pāragri aizgājis vai nepiedalās bērna dzīvē, zaudētājs ir ne tikai bērns, bet arī pats tēvs.
Labam tētim ir vienkārši jābūt
Artūrs Jurševics, trīs mēnešus vecas meitiņas Enijas tētis no Brunavas:
– Tētis… Tas ir tas brīdis, kas svarīgs jebkura vīrieša pašcieņai un kas ļoti maina dzīves vērtības. Labam tētim vienkārši ir jābūt. Nevienam netiek iedotas receptes tālākai dzīvei pēc mazuļa ienākšanas ģimenē. Mūs visus garīgi un morāli spēcīgākus padara tikai ģimenes kopīgās vērtības, ko veido tētis, mamma un mazulis. Tāpēc ir nepieciešams atbalstīt vienam otru arī tad, ja viss neiet tik gludi, kā gribētos. Un tas tad arī parāda, cik tu esi labs kā tētis un līdzcilvēks.
Mana kā tēta loma ģimenē ir ļoti būtiska. Esmu bijis klāt savai meitiņai no pirmā elpas vilciena šajā pasaulē. Tas ir neaprakstāmi un vārdos neizsakāmi – tas ir brīnums! Tu vairs neesi tikai tētis, bet te esam mēs. No rīta atliek tikai ar smaidu noraudzīties uz meitiņu un doties dienas gaitās. Savukārt vakari ir mūsu paradīze zemes virsū. Šis ir laiks, kad katru dienu meitiņa mainās, nāk jaunas gudrības un vecākus iepriecina smaids un smiekli.
Mīl mūsu meitu un bērnus
VALENTĪNA METNIECE, strādā Bauskas tūrisma informācijas centrā:
– Dzīvojam laikā, kad jaunie cilvēki savus dzīvesdraugus izvēlas paši. Ne viņi mums prasa padomu, ne mums ir kāda teikšana šajā izvēlē, tāpēc jāmācās attiecības balstīt patiesībā, ka viņš ir meitas vīrs, nevis mans un ka mēs nekad viņu neredzēsim meitas acīm.
Mums ir svarīgi, ka viņš mūsu meitu mīl un ka viņiem viss ir labi. Mēs novērtējam, ka visos mājas darbos, pienākumos viņi ir abi divi – bērnu midzināšanā, putras vārīšanā, mājas uzkopšanā, virtuvē. Mums prieks, ka meitas dzīvesdraugs ir atbildīgs un ka viņam piemīt tā īpašība, ko ikviena sieviete sagaida no vīrieša, – uz viņu var paļauties.
Un viņš ir ļoti labs tētis. Meitiņa ir vēl maziņa, bet puikam, kā jau jebkuram dēlam, tētis ir neaizstājams. Ar tēti var daudz ātrāk un mierīgāk aiziet gulēt, ātrāk saģērbties vai izēst šķīvi, jo vienkārši ir jādara tā, kā tētis liek. Viņš ir autoritāte. Ar tēti toties var traki izdauzīties un ķert vardes dīķī, viņš rāda visādus jokus un puiku muļķības, kas ne vienmēr ir smuki, bet ko ar laiku zina visi puikas. Galvenais, ar tēti var iemācīties vīriešu darbus: sist naglas, ieskrūvēt skrūves, zāģēt, stūrēt, mazgāt mašīnu, iztīrīt zāles pļāvēju. Priecājamies, ka viņš kā krietns znots ar cieņu izturas pret sievas vecākiem.
