Putras grāpji iztukšīti, karuselis izvizinājis teju visus Bauskas mazuļus, rozes uz namu sienām nospēlējušas savu visskaistāko –
ziedu karalienes – lomu. Tā 9. septembrī Bauskas vecpilsētā izdzīvoja VII Pagalmu svētkus un V Putras godēšanu.
Svētkus skanīgi iesāka Nāhodas bērnu un jauniešu koris «Canto», kurš ar savām skanīgajām balsīm klausītājus iepriecināja Bauskas Svētā Gara baznīcā. Rātslaukumā tikmēr uz galdiem preces jau bija izkārtojuši un pircējus gaidīja pirmā Zemgales dižtirgus pārdevēji.
Bumbieri no Liepājas
Astoņdesmit tirgotāju vidū tālāko ceļu bija mērojis Rolands Kokins. Saldus un sulīgus bumbierus zemgaliešiem viņš bija atvedis no Liepājas novada Tadaiķiem. Grūti bija paiet garām Mežotnes pagasta mājražotāju Ilzes un Almanta Čerpinsku nojumei, no kuras vējoja kūpinātu vistiņu aromāts.
Ar savas produkcijas gatavošanu un tirgošanu viņi nodarbojas neilgi, pamazām iegūstot pircēju atzinību. Almants pēc profesijas ir miesnieks, Ilze – pavāre. Vairākus gadus viņi meklējuši laimi Anglijā, tagad atgriezušies mājās. «Gribam citiem, bet galvenokārt sev pierādīt, ka spējam strādāt un nopelnīt Latvijā,» teic I. Čerpinska.
Pagalmi – tik neparasti
Līdztekus tirdzniecībai svētku apmeklētājus kā parasti gaidīja vecpilsētas pagalmos. «Šos svētkus apmeklēju katru gadu. Šoreiz apjautu, ka tie ir saistoši ne tikai bērniem, bet izziņas bagāti arī man. Daudz jauna atklāju, piemēram, stāstījumā par pienu,» svētkus vērtēja ceraukstiete Ingrīda Levko.
Rasma Irbe un Ausma Mūrniece Bauskā dzīvo augšpilsētā. Kundzēm nokāpšana uz vecpilsētu ir ne tikai kā skaista pastaiga, bet arī iespēja nobaudīt garšīgus virumus. «Piena putras bļoda tik pilna, ka knapi varējām notiesāt,» atzina R. Irbe. Savukārt A. Mūrniecei īpaši smeķējusi putra, kas pasniegta Pestīšanas Armijas pagalmā, tā sauktā norvēģu putra.
Pārdevēju no Īslīces pagasta Innu Svikli svētkus apmeklēt pamudināja draudzene. «Esmu te pirmo reizi, ir ļoti interesanti. Nemaz nebiju iedomājusies, ka Bauskas pagalmi ir tik neparasti. Man ļoti patika tirgus, jo tajā bija tikai amatnieku un mājražotāju izstrādājumi,» pozitīvās emocijas atklāja I. Svikle. Viņas prieku vairoja arī veiksme izlozē. Tajā šoreiz balvas bija gādājusi a/s «Rīgas dzirnavnieks». Tās iegūt varēja ikviens, kurš nodeva anketu ar izstādes «Latvijas toņi un pustoņi» spiedogu.
Krāsainas fasādes
Daudz atzinīgu vārdu «Bauskas Dzīve» uzklausīja par rozēm, kas bija «uzziedējušas» pie ēkām Rīgas ielā. Tas ir biedrības «Meistars Gothards» projekts «Uzziedam kopā». Idejas autore un māksliniece Laura Ikerte pastāstīja, ka ziedu dekorus veidojuši vairāk nekā 100 dažādu tautību un vecuma cilvēki no Bauskas un novada pagastiem. Viņi radīja nevīstošu rožu aleju pilsētai un tās viesiem.
«Rozes veco namu fasādēm piešķir krāsainību, atsvaidzina tās. Lieliska ideja, kuru baušķenieki varētu turpināt, citugad izvēloties citādākus ēku dekorus. Jums ir radoši cilvēki, kuriem jāļauj izpausties,» tā par «uzziedējušajām» ēkām sacīja limbažniece Sanita Mole.
Vispopulārākais ir Motormuzejs
Biedrības «Bauskas vecpilsēta», kas ir šo svētku idejas autore un rīkotāja, valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore «Bauskas Dzīvei» atzina, ka nākamajā gadā svētkiem jāmeklē papildu izpausmes formas. Pagalmiņu saimniekiem nav jāgaida īpašs uzaicinājums, bet jāvienojas pašiem, jāizdomā kāds neparasts stāsts un jāaicina apmeklētāji. Vecpilsētas pagalmu saimniekus varētu uzrunāt kvartālos dzīvojošie, arī pagastu ļaudis. Viņi piedāvātu savas idejas un tad svētkus rīkotu kopā.
Atzinīgi viņa vērtēja pirmo Zemgales dižtirgu, izglītības iestāžu aktivitātes, Latvijas stāstnieku līdzdalību. «Svētki jāturpina jaunā kvalitātē,» atzina I. Bronko-Pastore.
Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure atklāja svētku apmeklētāju balsojumu par populārāko un interesantāko pagalmiņu. Vislielāko atsaucību ieguva Bauskas Motormuzeja filiāle. Tam sekoja Bērnu un jauniešu centra Dzeltenās mājas un bērnudārza «Pasaulīte» pagalmiņi.
