Diskusijā «Latvijas ekonomika Eiropas Savienībā – tagad vai nekad?» Bauskas Valsts ģimnāzijā piektdien, 8. septembrī, ar vecāko klašu audzēkņiem iesaistījās Saeimas piecu frakciju deputāti.
Uz Latvijas Ārpolitikas institūta un Saeimas kopīgi rīkoto diskusiju Bauskā bija ieradušies deputāti Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), Atis Lejiņš («Vienotība»), Rihards Melgailis (Latvijas Reģionu apvienība), Igors Pimenovs («Saskaņa») un Inguna Sudraba («No sirds Latvijai»). Politiķu teiktajā līdz ar skolēniem ieklausījās pedagogi, kā arī uzņēmējs un Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks.
Liels optimisms
Politiķu nereti populistiskām un sev ierastai videi sagatavotām runām tautas priekšstāvji šoreiz nonāca jauniešu jautājumu krustugunīs. Kā pēc diskusijas atzina «Saskaņas» deputāts Igors Pimenovs, zālē izskanēja labi sagatavoti un pārdomāti jautājumi. Bija arī daudz derīgu norādījumu, pārdomu vērtu atziņu.
Saeimas deputātu viedokļos nepārprotami bija jaušama viņu pārstāvētās partijas nostāja. A. Lejiņa, kā arī A. Kiršteina vēstījumos bija ļoti
daudz optimisma. Salīdzinājumā ar 1993. gadu, mūsu valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 210 procentiem. Šis skaitlis lieliski atspoguļo mūsu ekonomikas izaugsmi, tā apliecināja A. Kiršteins. Viņš piebilda, ka Latvijas eksporta izaugsmes rādītāji pārsniedz Grieķijas, Portugāles, Spānijas sasniegto. Kā vienu no problēmām politiķis nosauca nepietiekamo studentu skaitu informācijas tehnoloģiju jomā. «Mēs gadā apmācām 760 šādu speciālistu, bet vajadzētu ap 3000,» sacīja A. Kiršteins.
Arī A. Lejiņa pārdomas bija pozitīvā noskaņā. Pat sabiedrības «sāpju tēmu» – sviesta cenas – viņš nodēvēja par lielo iespēju. «Sviesta cenu kāpums liecina, ka mūsu zemnieki nespēj saražot tam nepieciešamās izejvielas vajadzīgā daudzumā. Tātad mūsu lauksaimniekiem ir, kur izvērsties,» uzskata A. Lejiņš.
Brauc projām no valsts
Krietni mazāk pozitīvu atziņu bija «Saskaņas» deputāta I. Pimenova pārdomās: «Apmēram 15 procentu valsts iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas. Uz ārzemēm viņi aizbraukuši ne jau tāpēc, ka šeit ir pārāk laba dzīve. Doties projām viņus piespiedis mūsu sliktais ekonomiskais stāvoklis. Kur jūs šeit saskatāt ekonomikas augšupeju?»
Arī deputāte I. Sudraba nekautrējās kritizēt pie varas esošos politiķus, vienlaikus atklājot savus uzskatus par valsts attīstību: «Latvijas attīstībai ir viens virziens – nemitīgi investēt zinātnē un kvalitatīvā izglītībā.» Viņa brīdināja, ka Latvijas eksportā pārāk liels īpatsvars ir precēm, kuru ražošanu ietekmē ārējie faktori. Tie ir graudi, arī kokmateriāli. «Mēs pārāk daudz reeksportējam citu saražoto, nepieliekot tam klāt savu pievienoto vērtību,» atzina I. Sudraba.
Tāpat viņa pauda iebildumus pret neefektīvo ES līdzekļu izmantošanu. Pārāk daudz naudas tiek iztērēts semināros, pieredzes apmaiņas braucienos, sociālo problēmu risināšanā, arī vides labiekārtošanā. Tie ir vienreizēji ieguldījumi, kas pēc tam nedos papildu ienākumus. Rūpniecības attīstībai ES līdzfinansējums ir pārāk niecīgs.
Rihards Melgailis, atbildot uz jauniešu jautājumiem, uzteica tos uzņēmējus, kuri ES sankcijas pret Krieviju spējuši izmantot, lai pārorientētu savu biznesu uz citiem noieta tirgiem. Viņš aicināja jauniešus apliecināt patriotismu, piemēram, godprātīgi maksājot nodokļus.
Izkopt prasmes jautāt
Jauniešus interesēja sankciju pret Krieviju ietekme uz mūsu ekonomiku, iespējamā cukurfabriku atjaunošana. Viņi vaicāja par studiju iespējām ārzemēs. Tika prasīts par Latvijas uzņēmumu pārreģistrēšanu ārzemēs, kā arī par ES līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Ģimnāzijas 12. klases skolniece Monika Sokolovska neslēpa, ka pirms jautājuma uzdošanas bija satraukusies. Lai arī precīza atbilde uz jautājumu, kāpēc viņai pēc studijām ārzemēs būtu jāatgriežas strādāt Latvijā, neizskanēja, tomēr bija dažas vērtīgas atziņas. «Kopumā zālē pavadītā pusotra stunda bija lietderīga, pārdomas rosinoša,» tā «Bauskas Dzīvei» pēc diskusijas atzina M. Sokolovska.
«Viens no mūsu mērķiem bija dot iespēju skolēniem uzrunāt valsts augstākā līmeņa politiķus. Nav nemaz tik vienkārši sagatavot jautājumus un uzrunāt personas, kas redzētas tikai televīzijas ekrānos. Skolēniem tā bija jauna pieredze. Viņi apguva prasmi ieklausīties politiķu teiktajā, uzdot jautājumu un izvērtēt saņemto atbildi. Svarīgi arī tas, ka deputāti nebija šeit atbraukuši ar tukšiem priekšvēlēšanu solījumiem, bet gatavojušies diskusijai par konkrētu tēmu,» pasākumu vērtēja Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Sarmīte Ābelniece.
