Vecumnieku novada Kurmenes pagastā kopš sestdienas, 9. septembra, sāk iesakņoties četri ozoli, kas ir veltījums Latvijas simtgadei.
Kociņus Salaspils botāniskajā dārzā gādājusi ģimene pēc dzejnieka Knuta Skujenieka sievas Intas rosinājuma. Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse uzskata, ka šeit ir īstā vieta, kur ozoliem augt un kuplot, jo Mēmele ir Latvijas un Lietuvas robežupe, kādreizējās Mūra dzirnavas nozīmīgas Skujenieku dzimtai. Īpaša uz akmens piestiprināta plāksnīte nezinātājiem liecinās par stādījumu. Viņa atklāja, ka Skujenieki noteikuši koku stādīšanas datumu, un augstāki spēki droši vien kliedējuši lietaino rītu ar pusdienas sauli. Ģimene gādāja cienastu, lai radi, draugi un interesenti kopīgi kavētos Skujenieku piemiņas reizē.
Nezūd dzimtas gars
Dzejnieks K. Skujenieks, plašāk zināmais šī uzvārda nesējs, nolasīja dzejoli, kas veltīts Mēmelei un tapis 1968. gadā, kad viņš atradās ieslodzījumā Mordovijā. «Aiz dzeloņdrātīm allaž saskatīju Mēmeles līkumu…» Knuts atgādināja, ka skaistā melodijā šo tekstu iedzīvinājis komponists Uldis Stabulnieks. Dzejnieks pieminēja tuviniekus, kuru gars, viņaprāt, ir kopā ar dzimtu un kurmeniešiem joprojām. Viņa vectēvs dzirnavnieks Juris, vecmamma, dzejnieka vārdiem sakot, bērnu ķērāja jeb mediķe Anna un māsīca Regīna, kura bija Kurmenes parka sakopšanas organizatore un Pēterdienas svinību atjaunotāja.
Uzrunas un Vecumnieku novada pašvaldības sveicienus kuplināja grupa «Kreicburgas ziķeri». Tās dalībnieks Aigars Godiņš apstiprināja, ka sadarbība ar Knutu mūziķiem ir kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Repertuārā dziesmas ar dzejnieka vārdiem un diski ar atdzejojumiem no dāņu un zviedru valodas. A. Godiņš sacīja, ka apbrīno kopīgajās gaitās pieredzēto dzejnieka enerģiju un ideju bagātību. Skanot mūzikai, Mēmeles krastos atbalsojās Kurmenes Pēterdienas himna, kurai vārdus sacerējis K. Skujenieks.
Atmiņu stīgas
Īpaša atgriešanās bērnu dienu vietās 9. septembrī bija kādreizējai kurmenietei Terēzei Grundšteinei. «Jutos saviļņota, jo Mūra dzirnavas apmeklēju pēc 68 pagājušiem gadiem. Viss šeit ir mainījies. Īpaša man ir Knuta vecmamma, kura 1942. gadā saņēma jaunāko māsiņu, biju pazīstama ar šai dzimtai piederīgiem cilvēkiem.»
Daudz ziņu par dzimtu ir Solveigai Rozenbergai, kuras mamma Valērija īpaši labi pazīstama arī baušķeniekiem, jo bija Bauskas Tautas teātra režisore. Solveiga atklāja, ka vecāki vēlējušies mammai dot vārdu Valija, bet mācītājs dokumentos ierakstījis citu, taču nekas negroza to, ka Valērija ir Knuta māsīca.
Lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns tulkojis un sastādījis K. Skujenieka dzejas izlasi, ko izdevusi Lietuvas Rakstnieku savienība. Bilstot, ka ar Knutu viņu saista dzejiska draudzība, viesis uzsvēra divus interesantus faktus. K. Skujenieks ir vienīgais Goda biedrs Lietuvas Rakstnieku savienībā, un viņam vienīgajam no cittautiešiem piešķirta prestiža Lietuvas rakstnieku prēmija. Viesis neslēpa, ka jūtas sirsnības un dvēseliska starojuma apņemts šajā īpašajā dienā.
