Valsts simtgades logo patlaban kabina klāt teju katram sarīkojumam un ikdienas darbiņam. Par patiesu augstsirdību pret «parastajiem» ļautiņiem lēmēji un nodokļu naudas tērētāji piemirsuši. Visticamāk, svētkiem par godu būs cietumnieku amnestija, papildu prēmijas valsts un pašvaldību darboņiem, varbūt kāds atmetīs pa «piecītim» pensionāriem vai represētajiem… Tikai viena grupa kā bija, tā paliks «svešie».
Tie ir neatkarīgajā Latvijā dzimušie bērni. Viņu, tāpat kā citu nepilsoņu pasēs, valstspiederības ailē angliski rotājas ieraksts «alien», latviski tas nozīmē ‘svešais’ vai ‘citplanētietis’. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir 6107 nepilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pērn nepilsoņa statuss piešķirts 54 mūsu valstī pasaulē nākušajiem bērniem. Vai tā būtu bīstamā «piektā kolonna», kura, spriežot pēc Nacionālās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»-LNNK ultimatīvā veto koalīcijai, par katru cenu jātur pa gabalu no formāla apliecinājuma par piederību mūsu nācijai?
Žurnālā «Ir» bija apraksts par divām «nelatviešu» jaunietēm, kas izaugušas kā nepilsones un nesen izgājušas naturalizācijas procesu, brīvi izvēloties piederību latviešu nācijai. Viņas atzīst – politiski ir citādos uzskatos nekā vecākie radinieki, ir pilnībā lojālas Latvijai, vēlas te dzīvot un sniegt ieguldījumu sabiedrībai.
Laikā, kad simtiem tūkstoši latviešu mūsu pašu tautiešu nejēdzīgo politisko ambīciju dēļ izbraukuši no valsts, mums ir svarīgs ikviens šeit dzimis un uzaudzis valstspiederīgais. Pilsonība nav dāvana, tās ir abpusējas saistības starp valsti un cilvēku. Tas ir pašsaprotams piederības un pienākumu apliecinājums, ko saņem ikvienā stiprā un godīgā valstī dzimis cilvēks, neatkarīgi no viņa ģimenes valodas, izskata vai ieražām. Beidzot spert šo nieka soli pretī mūsu pašu cilvēkiem būtu labākā dāvana nācijas simtgadē.
