Šovasar Latvijas zemnieki zaudējumus cieš no dabas pārmērībām – Latgalē un Vidzemē vietām graudu un rapšu ražu iznīcināja plūdi pārmērīga lietus dēļ, Bauskas, Iecavas un Rundāles novadu augustā pārstaigāja neredzēti liela un stipra krusa.
Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz septembra vidum no lauksaimniekiem saņēmis 405 pieteikumus kompensāciju saņemšanai par
spēcīgo lietavu un plūdu dēļ bojā gājušiem kultūraugu sējumiem 12 000 ha platībā, kā arī vairāk nekā 3200 tonnām bojāta siena, informēja sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
Cenšas novākt
«Ne visi zemnieki piesaka kompensāciju. Daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi,» komentē LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Pirms apstiprināt kompensācijas piešķiršanu, LAD speciālisti kopā ar zemniekiem apskata laukus, lai noteiktu bojājumu pakāpi. Kompensāciju pieteikumus LAD pieņem līdz 2. oktobrim. Tās maksās par šogad deklarētajām kultūraugu platībām un ziemāju sējumiem 2018. gada ražai, kuri tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji un sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ. Saimniecību zaudējumus segs daļēji, summu nosakot pēc platību apskates.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Ritvars Zapereckis «Bauskas Dzīvei» pauž, ka no plūdos cietušajām platībām bijusi apdrošināta vien niecīga daļa, turklāt dominējošais veids ir apdrošināšana tikai pret krusu.
Uzlabos polises
«Pieredze rāda, ka liela daļa lauksaimnieku vai nu nezina par apdrošināšanas iespējām, vai vēl šaubās. Apdrošināšanas nozīmi vislabāk raksturo izmaksātās atlīdzības – pērn Latvijas lauksaimniekiem sējumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro,» komentē «PZ grupā» ietilpstošās kompānijas «Balta» īpašuma un speciālo produktu vadītājs Armands Lagons.
«Būs tāda lauksaimnieku kategorija, kuri teiks, ka neko nezina par apdrošināšanu, kaut arī Zemkopības ministrija mudina izmantot atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai,» saka R. Zapereckis.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Boja skaidro, ka krusas nodarītie zaudējumi no apdrošinātāju puses tiek segti līdz pat ražas nokulšanai.
«Plūdu nodarītos postījumus parasti nekompensē, tomēr šoreiz Latgales saimniecību situāciju izskatām ārpus kārtas,» stāsta V. Boja, «apdrošinātāji segs zaudējumus par to daļu ražas, ko plūdu dēļ nevar nokult, jo arī pēc lietusgāzēm nelabvēlīgie apstākļi turpinājās. Tas dod pamatu nākotnē uzlabot polises, piedāvājot arī plūdu apdrošināšanu atbilstīgi Latvijas apstākļiem.»
Atgūst vairāk nekā pusi
Pēc apdrošinātāju datiem, visvairāk sējumu – 30% – apdrošināti Zemgalē. Pārējos reģionos apdrošināti aptuveni 10% sējumu. Starp pakalpojuma izmantotājām ir gan lielākas, gan mazākas saimniecības. Zemnieki uzskata, ka maksa par polisi lauksaimniecības uzņēmumiem ir relatīvi lielāka nekā citos apdrošināšanas veidos, jo tas ir grūti prognozējams bizness, turklāt pieprasījums nav liels. Taču kompensācija var segt visus zaudējumus, norāda apdrošinātāji.
A. Lagons vērtē, ka apdrošinā-šanas izmaksas vidēji svārstās ap 10 – 40 eiro par hektāru. Ar Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniekiem ir iespēja atgūt līdz 65% no apdrošināšanas maksas. «Vidējai saimniecībai ar 20 hektāriem graudaugu sējumu apdrošināšana pret krusu varētu maksāt ap 80 eiro, bet, ja iet bojā visa raža, saimniecības zaudējumi būtu ap 15 tūkstošiem eiro,» lēš apdrošinātājs.
«Latraps» biedriem sējumu apdrošināšanas pakalpojumus sniedz viens no Eiropas vadošajiem lauksaimniecības apdrošināšanas kooperatīviem «Vereinigte Hagel». Pašlaik tiek piedāvāts apdrošināt laukkopības virzienu – graudu un tehnisko kultūru sējumus, stāsta V. Boja.
Kā informē «Vereinigte Hagel» sadarbības partneres kompānijas «Balta» pārstāve Juta Šteinerte, pērn apdrošinātāji izmaksāja vienai saimniecībai Zemgalē 150 tūkstošus eiro, citai saimniecībai Vidzemē – 90 tūkstošus eiro, Latgalē – 75 tūkstošus, savukārt Kurzemē – 60 tūkstošus eiro.
Baltijas mērogā
Savukārt kompānijas «Ergo» pieredze rāda – lauksaimnieki visbiežāk piesaka ar mājlopiem un tehniku saistītus negadījumus. Kāds lopkopis par 13 negadījumiem atlīdzībās saņēmis 10 000 eiro, savukārt par tehnikas bojājumiem vidēji maksāta 2500 eiro kompensācija, informē kompānijas komunikācijas vadītāja Inese Kronberga.
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kas pats vada saimniecību «Strautnieki» Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzskata: «Apdrošināšanu izmanto maz zemnieku, jo nemācāmies no pašu kļūdām. Apdrošinātājiem ir interesantas lielākas platības, tomēr apdrošināšana būtu jāizmanto visiem zemniekiem, kuri ražas ieguvei iegulda nopietnus līdzekļus. Ja plāno novākt septiņas astoņas tonnas no hektāra, bet laikapstākļu dēļ aiziet bojā visa raža, tas ir liels trieciens. Ja ieguldījumu risks zemāks, zaudējumus var segt ar subsīdiju.»
LLKC konsultanti lauksaimniekiem skaidro un iesaka, kādu biznesa apdrošināšanas veidu būtu vērts apsvērt, tomēr galalēmums ir paša ražotāja ziņā. Šoruden pienācīgu kompensāciju saņēmusi saimniecība Bauskas novadā, kur rapšu sējumus izpostīja krusa, vēsta M. Cimermanis.
Viņš uzskata, ka riska fondu lauksaimniekiem varētu veidot Baltijas mērogā, jo tas ir aktuāli visā Eiropā. «Risku segšanai varētu izmantot daļu naudas no lauku attīstības programmas. Tad zemniekiem varētu kompensēt zaudējumus arī ārēju ekonomisko ap-stākļu dēļ, piemēram, Krievijas embargo līdzīgos gadījumos. Tas gan atkarīgs no valsts politikas,» saka lauksaimnieks.
VIEDOKĻI
Arnis Vējš, SIA «Uzvara-lauks» īpašnieks Gailīšu pagastā:
– Augustā krusa uzņēmuma laukus papostīja apmēram 70 ha platībā, tomēr mūsu sējumi nav apdrošināti. Nav izdevīgi apdrošināt kopumā apsētos 1,5 tūkstošus hektāru rapšu, ja krusa kā lokāla parādība samazina ražu 50 – 100 ha sējumos. Arī krusas skartajos laukos bija, ko nokult, kaut arī zaudējumi ir. Sējumu apdrošināšana manā ieskatā atmaksājas mazākām saimniecībām, īpaši tad, ja lauki ir izkliedēti. Līdzīgi krusas dēļ esam nedaudz zaudējuši arī iepriekšējos gados, tāpēc rēķināmies ar tādu risku.
Mārtiņš Cimermanis, z/s «Strautnieki» īpašnieks Ceraukstes pagastā:
– Sējumus neapdrošinu, bet apdrošinu ēkas un galvenā saimniecības ražošanas virziena – piena ieguves – pozīcijas un tehniku. Pilnībā apdrošināt veselīgu ganāmpulku un govju pēcdzemdību slimības, kas mums ir lielākais risks, nebija izdevīgi. Apdrošinātājiem Latvijā ar šo darbības virzienu vēl ir maza pieredze, tāpēc polises ir dārgas. Mums jāveido zemnieku riska fondi, līdzīgi Vācijā un citās Eiropas valstīs, kur labos laikos var naudu iekrāt un izmantot atbalstu nebaltā dienā. Ja zemnieki paši krāj, tad būtu arī valsts atbalsts, tomēr pagaidām lauksaimnieku organizācijas lēma par labu naudas atvēlēšanai investīcijām.
Apdrošināta neliela daļa
Latvijā šogad no 780 tūkst. ha sējumu apdrošināti ap 171,6 tūkst. ha jeb 22%.
Apdrošināti 107 tūkst. ha rapšu tīrumu jeb 14% no kopumā platībmaksājumiem pieteiktajiem sējumiem 788 562 ha platībā.
Plūdos cietušajos Latgales reģionos, Jēkabpils, Balvu un Viļakas novadā apdrošināti 9000 ha sējumu jeb 1,1 % kopējās platības.
Zemgalē apdrošināti ap 30% sējumu.
Apdrošina pret krusu, lietusgāzēm, vētras postījumiem, sējumu nepārziemošanu graudaugus, eļļas augus, pākšaugus, kukurūzu, kartupeļus, bietes, zālājus sēklai u. c.
Pērn sējumu apdrošināšanā par zaudējumiem krusas, vētru, lietusgāžu un nepārziemošanas dēļ Latvijas lauksaimniekiem atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro.
Apdrošināšanas atlīdzību nemaksā:
ja sējums iet bojā pēc ūdens uzkrāšanās, kad nedarbojas drenāža, pārmērīgs mitrums sakrājas bebru vai tuvējās hidroelektrostacijas aizsprosta dēļ;
ja ražu traucē novākt laika apstākļi – pārmērīga mitruma dēļ nevar uzbraukt uz lauka, nav atbilstīgas tehnikas;
par lietus vai vētras postījumiem pēc kuļamo kultūraugu graudu pilnīgas nobriešanas – auga attīstības stadija AS-89 saskaņā ar Zadoks decimālo kodu skalu.
Avoti: ZM, LAD, BTA, «Latraps», «Balta», «Vereinigte Hagel».
