Kur paliks veselības nozares 200 miljoni eiro, kas maksās par jauno nodokļu reformu, kur pirksim degvielu 1. janvārī? Uz šādiem jautājumiem atbildes baušķenieki meklēja diskusijā «Nodokļi apģērbj vai izģērbj?».
Atbildes un komentārus 15. septembrī Bauskas kultūras centrā sanākušajiem sniedza Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas eksperts Jānis Atslens. Diskusiju vadīja Linda Rumka no «Latvijas Avīzes».
Kurš maksās?
Uz diskusiju bija sanākuši daudzi pensionāri, kuri daudz laba nesaklausīja. E. Putra uzsvēra, ka jaunā reforma tapusi, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju vidū. «Lai nodokļi neizģērbtu – šis ir pirmais solis šajā virzienā,» uzsvēra E. Putra.
J. Atslens gan piebilda, ka no pozitīvajām idejām daudz pāri nepalika. «Sākotnēji strādājām kopā ar valdību. Izstrādes procesā labo ideju kļuva aizvien mazāk,» pauda uzņēmēju pārstāvis. Viņš skaidroja, ka pāri palika nulles nodokļa likme par reinvestēto peļņu un saglabātā likme nodokļu mikrouzņēmumiem – 15 procenti.
«Kurš par jauno reformu maksās?» vaicāja L. Rumka. E. Putra pauda, ka viens no veidiem, kā segt nodokļu samazinājumu, ir ēnu ekonomikas mazināšana. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzsvēra, ka reforma balstīsies uz pašvaldībām pieejamā finansējuma rēķina.
Uz Pasvali!
Finanšu ministrijas pārstāvis īsti nespēja pamatot, kāpēc nepieciešams paaugstināt akcīzes nodokli degvielai. «Biju Lietuvā – cenas kā pie mums, bet tur cenā iekļauts transporta ekspluatācijas nodoklis. Tur neplāno akcīzi paaugstināt, jo pieaugs inflācija. Kad Ministru prezidents Māris Kučinskis bija radioraidījumā «Krustpunktā», zvanīju un par to vaicāju. Viņš teica, ka necels akcīzi, ja lietuvieši to nedarīs. Tagad sakāt, ka tā tomēr pieaugs. Vai valdība kaut ko slēpj?» vaicāja Gailīšu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalada.
«Valdība neko neslēpj. Ja nepieciešams, varam pārskatīt likumdošanu,» atbildēja E. Putra.
«Tad visi baušķenieki 1. janvārī brauks degvielu pirkt uz …?» vaicāja L. Rumka. «Uz Pasvali!» atbildēja I. Kalada.
Vārdi neatbilst darbiem
Iedzīvotāji pārmeta, ka problēma ir valdībā, kas izveidojusi ļoti lielu ierēdņu aparātu un paši sev piešķir milzīgas algas. «Kamēr būs izpratne: jūs – valsts ierēdņi, mēs – tie pārējie, tikmēr tā turpināsies. Tik bagāti mēs neesam, lai uzturētu tik lielu birokrātisko aparātu,» pauda uzņēmējs Gūrijs Bulle. Viņš atgādināja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis bija Tautas partijas biedrs. Šī partija palikusi parādā valstij vairāk nekā vienu miljonu eiro. «Kā es varu mierīgi strādāt, ja jūs esat blēži? Ja valsts ir blēde?» emocionāls bija G. Bulle.
«Jūs paceļat sev algas par simtiem eiro, bet pensionāriem pieliekat divus trīs eiro,» sašutis bija jaunietis no Iecavas Maksims Krutikovs. E. Putra atbildēja, ka viņa atalgojums tik liels neesot – saņemot ap pusotra tūkstoša eiro. M. Krutikovs tūlīt pat internetā pārbaudīja – izrādās, ka tomēr divi tūkstoši. «Tāda nauda! Es nezinātu, ko ar to darīt. Man mēnesī knapi divi simti eiro sanāk,» zālē čukstēja kāda klausītāja.
Divsimt miljonus apgūs
G. Bulle pārmeta, ka Latvijas valsts akciju sabiedrība «Air Baltic» ir reģistrēta Kiprā, kur maksā nodokļus. «Iespējams, tas saistīts ar izmaksu optimizāciju,» piebilda E. Putra. «Interesanti – ja valsts organizē optimizāciju, tas ir normāli, ja to veic uzņēmējs, viņš ir blēdis,» komentēja uzņēmējs Indulis Pētersons.
Par I. Kaladas jautājumu, kā plānots nākamā gada budžetā izmantot veselības nozarei paredzētos papildu 200 miljonus eiro,
E. Putra atbildēja: «Es ceru, ka mēs tos apgūsim.» I. Kalada lūdza lielāku uzmanību pievērst finansējuma izlietojumam, jo pašlaik fakti liecina, ka šajā jomā naudu bieži izšķērdē.
