Lai gan Latvijas izlase Eiropas čempionātā palika bez godalgām, tomēr šogad mūsu valsts ir pieredzējusi vienu no lielākajiem panākumiem basketbola vēsturē. Ir izcīnīta Pasaules universiādes bronza, ko palīdzēja iegūt iecavnieki Linards Jaunzems un Jānis Eiduks.
Linardam Jaunzemam jau pirms diviem gadiem bija iespēja spēlēt Latvijas U20 izlases sastāvā Eiropas čempionātā Itālijā. Tur viņš kļuva par sava veida atklājumu – ar katru maču treneri iecavniekam uzticējās aizvien vairāk. Kopā ar iecavnieku Dāvi Geku toreiz izcīnīta piektā vieta. Pēdējā spēlē pret Čehiju L. Jaunzems guva 16 punktu, D. Geks – 15.
Šogad abi iecavnieki nokļuvuši basketbola viļņa virsotnē – Pasaules universiādē Taivānas galvaspilsētā Taipejā izcīnīta trešā vieta. Tikai divi punkti pusfinālā šķīra no cīņas par augstākā kaluma medaļām. «Bauskas Dzīve» tikās ar jauniešiem, kas šogad nesaņēma tik lielu publicitāti kā Latvijas izlase Eiropas čempionātā, bet var lepoties ar ļoti augstu panākumu.
Stiprs pamats ir Latvijas Universitātes komanda. Ko tā dod jums? Kāda ir vienības nākotne?
Jānis Eiduks (JE): – Universiādes trešā vieta ir ļoti liels panākums. Daudzus gadus ir ieguldīts milzīgs darbs, un beidzot ir lieli sasniegumi. Latvijas mērogā gan nespējam konkurēt ar lielajām komandām. Tas ir mācību dēļ. Atnākam uz rīta treniņu, pēc tam esam augstskolā, un vakarā atkal treniņš. Vajag milzīgu enerģiju, spēku un izturību, lai mācītos, trenētos un brīvdienās izietu laukumā «sisties» ar džekiem, kas tikai trenējas.
Linards Jaunzems (LJ): – Katru gadu gandrīz puse sastāva Universitātes komandā mainās. Ja ilgstoši būtu viens kodols, klātos arvien labāk.
Tās ir studentu komandas problēmas?
JE: – Jā, ja vienības sastāvs bieži mainās, panākumus ir grūtāk gūt. Citās komandās spēlētājus nopērk, iedod līgumus, veido sastāvu. Šeit lielākais, kas pierunā spēlēt, ir mācības. Ja negrib mācīties, spēlētājus nevar dabūt. Parasti mēs decembrī cīnāmies daudz labāk nekā oktobrī. Kādu laiku kopā trenējušies un saspēlējušies, sākam cits citu saprast. Pašlaik esam seši septiņi no pagājušās sezonas sastāva. Ar jaunajiem saskare bijusi maza. Jāizprot, kā kurš spēlē, ko labāk dara.
LJ: – Es pat vārdus dažiem nezinu, taču sezona tūlīt sākas, atlikušas tikai dažas nedēļas, lai sagatavotos.
Cik lielu izaugsmi, jūsuprāt, nodrošina Iecavas novada sporta skola «Dartija»?
LJ: – Jauniešiem līdz pat 14 – 15 gadiem ar Iecavas iespējām pilnīgi pietiek. Pēc tam jātrenējas Rīgā pie tiem, kas darbojas LBL1 un LBL2 sistēmā.
JE: – Laba attīstība ir basketbola klubā «Dartija». Tā ir cita pieredze, kad spēlē ar lieliem večiem. Paši daudz guvām no pieredzējušajiem spēlētājiem Ģirta Hauka, Alda Beitiņa un citiem. Tomēr pēc tam vajadzēja pāriet uz LBL2 un augstāk, lai attīstība turpinātos.
Atcerēsimies U20 Eiropas čempionātu Itālijā – Linardu treneris pamanīja tikai pašās beigās. Vai nav tā, ka, nespēlējot pirmajās komandās, basketbolistus neievēro?
LJ: – Latvijas Jaunatnes basketbola līgas pirmajā līgā darbojas treneri, kas saistīti ar Latvijas basketbola līgu. Viņi arī redz spēlētājus. Var meklēt pēc statistikas līderus zemākās līgās, bet tā viņiem neko neizsaka – spēlētāji jāredz pašiem. Protams, pirmajā līgā ir lielāka iespēja, ka pamanīs.
Pieļauju, ka toreiz Itālijā treneri negaidīja, ka spēju tik labi spēlēt. Līdz tam treneris mani neredzēja, bija maz spēles laika. Tiklīdz saprata, ka laukumā varu cīnīties tāpat kā pamatsastāva spēlētāji, man uzticējās.
Kā būtu, ja izveidotu apvienotu komandu – nevis Bauskas un Iecavas novada, bet pat visas Zemgales jauniešu vienību, kas spēlē augstākajā līgā?
LJ: – Būtu panākumi. Bauskā un Iecavā ir talantīgi spēlētāji, bet viņu ir ļoti maz. Vajag vairāk tādu vienā komandā.
JE: – Centrs noteikti būtu Jelgava. Pašvaldībām būtu jānāk pretim un bērni jāizvadā uz spēlēm. Vislabākā būtu skola ar internātu. Tad varētu divreiz dienā trenēties. Arī Iecavā ir visas iespējas, lai divreiz dienā trenētos. Galvenais, lai ir bērni, kas to grib darīt, lai ir vieta un treneri, kas ir gatavi strādāt.
Kad kļuva skaidrs par iespēju startēt universiādē?
JE: – Par to mēs uzzinājām februārī. Liels paldies Latvijas Universitātes (LU) basketbola funkcionāriem! Viņi izcīnīja, lai studenti var aizbraukt uz sacīkstēm, un piesaistīja spēlētājus no citām komandām.
LJ: – Sākumā bija vairāki varianti, ko piesaistīt. Gribēja veidot komandu kā citām valstīm – otrās izlases. Pie mums liela daļa atteica – klubi nelaida, sākās gatavošanās nākamajai sezonai. Paņēma tos, kas paši gribēja. LU vienībai piepulcējās četri cilvēki. Treneris Guntis Endzelis veidoja studentu izlasi.
JE: – Spēles zīmējums un maniere ar LU vienības vīriem bija zināma. To pašu darījām Latvijas basketbola līgas sezonas laikā. Trenējāmies Rīgā divreiz dienā. Gatavojāmies nopietni – stiprinājām fizisko sagatavotību, domājām par tehniku.
Kurā brīdī Taipejā sapratāt, ka varētu iegūt kādu godalgu?
JE: – Pārbaudes turnīrā, kad uzvarējām pēdējo spēli pār Melnkalni. Aizvadījām trīs spēles – ar serbiem pirmo reizi bija kopīga komandas spēle, zaudējām par 30 punktiem. Otrajā mačā sacentāmies ar vietējo komandu.
LJ: – Tiesneši tur rādīja visādus trikus.
JE: – Nekad nebiju redzējis, ka tā svilpj. Tiesneši centās savējos izvilkt. Universiādē tā nevarēja – tur tiesnešus nozīmēja FIBA, bet pārbaudes spēlē bija savi tiesneši. Tomēr uzvarējām. Pēc tam pēdējā spēlē pārspējām Melnkalni, kas pirms tam uzvarēja serbus. Sapratu, ka varam labi spēlēt.
LJ: – Man pārliecība radās pēc spēles ar serbiem, kad zaudējām ar mīnus trim punktiem. Sapratu, ka varam ar visiem «skrieties», radās degsme.
Vai nenāca pretim spēlētāji, kas stipri garāki par diviem metriem?
LJ: – Bija tā. Mums Guntis Sīpoliņš bija vienīgais izteikti garais spēlētājs. Pašiem vajadzēja cīnīties zem groziem.
EJ: –Vajadzēja cīnīties, citu variantu nebija. Mēs bijām nedaudz īsāki. Ungāriem centra spēlētājs bija divus metrus un 15 centimetrus garš, bet mēs viņiem uzspiedām savu spēli. Serbi vispār nelaida garāko spēlētāju laukumā pret mums, jo ātrumā netika līdzi.
Lietuviešiem pusfinālā laikam bija ļoti sāpīgi piekāpties ar diviem punktiem? Mums vienmēr bijusi pietāte pret kaimiņiem. Vai tas netraucēja?
LJ: – Sākumā bija pietāte, taču sapratām, ka cīnāmies par medaļu un ir jāsaņemas un jācīnās.
JE: – Citās spēlēs, kur uzvarējām, ātri dabūjām plusus. Tas bija diezgan liels atspēriens, lai noturētu uzvaru. Būt priekšā un ļaut pretiniekam atspēlēties visu spēli ir daudz vienkāršāk nekā dzīties pakaļ. Spēle ar lietuviešiem prasīja daudz enerģijas un spēka, visu laiku bijām iedzinējos, tomēr noslēgumā atsitām pārsvaru punkts punktā.
Ko varat teikt par Taivānu?
LJ: – Daudz neredzējām, apskatījām tikai pilsētu. Varēja manīt, ka Taipeja ir attīstīta.
EJ: – Bija milzīga svelme. Par laimi, sporta zālē to nejutām, jo visur bija kondicionieri. Ārā karsti, iekšā vēsi – tā visu laiku.
LJ: – Tāpēc mēs tur slimojām – sākumā es, pēc tam Jānis.
JE: – Bija grūti pierast pie ēdiena. Bija vairākas virtuves – Eiropas, Āzijas, Itālijas, Amerikas, bet pavāri tie paši ķīnieši, kas visam pievienoja līdzīgas garšvielas. Tā arī neatradām gaļu, kas mums garšotu. Daudzi sportisti labprātāk ēda «McDonald’s».
Abi esat LU komandas līderi. Kādu redzat nākotni pēc Latvijas Universitātes? Vai ir bijusi interese no aģentiem un komandām?
JE: – Interese ir, bet gribas pabeigt augstskolu. Neticu, ka, pametot skolu un gadu kaut kur spēlējot basīti, pēc tam būs spēks atsākt mācības.
LJ: – Zinām, kā Latvijas basketbolā ir gājis, kad klubiem nav naudas. Ar to nevar rēķināties. Labāk vispirms pabeigt augstskolu, lai ir mierīga sirds, ka pēc basketbola karjeras varēs strādāt.
Pagaidām lielākā daļa pēc vidusskolas absolvēšanas uzreiz mēģina tikt «profiņos». Vai ir kādi piemēri, kad pēc augstskolas seko profesionāļa karjera?
LJ: – Piemērs varētu būt Žanis Peiners. Viņš pabeidza LU un tagad ir profesionālis.
JE: – Kristaps Dārgais absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti un iesaistījās profesionālajā sportā. Viņš ir spēlējis vairākās Latvijas komandās un ir pieprasīts. Šogad piedzīvoja smagu traumu, bet ar lielu darbu ir izkļuvis no situācijas un atkal spēlēs. Viņam vieglāk, jo ir izglītība un profesija.
Kā noteikt, vai nākotnē no bērna izaugs labs spēlētājs? Teorētiski varētu teikt, ka vajag augumu, bet iecavnieks Dāvis Geks nav divus metrus garš.
JE: – Noteikti jābūt gribasspēkam. Jāvēlas trenēties, sevi motivēt. Svarīgi ne tikai ar draugiem skriet un pamētāt bumbu. Jā-
būt sapratnei, ka tas ir nopietnāk nekā bumbu driblēt pa zāli. Jāatrod treneris, kas grib ar tevi strādāt.
Universiāde jums abiem pašlaik ir lielākais panākums?
JE: – Trešie pasaulē – tas ir kaut kas! Cerams, ka tas ir atspēriens nākamajiem panākumiem.
LJ: – Ne tikai mums, tas ir panākums visai Latvijai.
Jānis Eiduks
Iecavas novada sporta skolas «Dartija» basketbola nodaļas audzēknis. No 2010. līdz 2013. gadam spēlēja BK «Dartija» sastāvā Latvijas basketbola līgas 3. divīzijā. 2010./11. gada sezonā iegūta bronza, abās nākamajās sezonās – sudraba godalgas. 2012./13. gada sezonā bija komandas rezultatīvākais spēlētājs ar 23,4 punktiem.
No 2013. gada cīnās LU komandās. Divas sezonas spēlē Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā. 2013./14. gada sezonā bija «Pārdaugavas/LU» rezultatīvākais spēlētājs – 16,9 punkti, 5,8 atlēcošās bumbas.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē apgūst grāmatvedības un audita programmu. LU sporta stipendijas ieguvējs.
LU komandas sastāvā uzvarēja Latvijas Studentu basketbola līgā 2013./14. un 2014./15. gada sezonā.
2016./17. gada «Olybet» Latvijas basketbola līgas sezonā Latvijas Universitātes komandas sastāvā guva vidēji 10,6 punktus, izcīnīja 3,3 atlēcošās bumbas un bija precīzākais soda metienos – 84,4 procentu precizitāte. Otrs rezultatīvākais spēlētājs komandā.
Linards Jaunzems
Iecavas novada sporta skolas «Dartija» basketbola nodaļas audzēknis. No 2011. līdz 2013. gadam bija BK «Dartija» sastāvā Latvijas basketbola līgas 3. divīzijā. Izcīnītas divas sudraba godalgas.
No 2013. gada spēlē LU komandās. Divas sezonas bija Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā. 2014./15. gada sezonā bija «BJBS Rīga/Pārdaugava/LU» rezultatīvākais spēlētājs – 17,1 punkts, 8,8 atlēcošās bumbas.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē apgūst sporta skolotāja-trenera profesiju. Saņēmis LU sporta stipendiju.
LU komandas sastāvā uzvarēja Latvijas Studentu basketbola līgā 2014./15. gada sezonā.
2016./17. gada «Olybet» Latvijas basketbola līgas sezonā Latvijas Universitātes komandas sastāvā guva vidēji 10,1 punktu, izcīnīja 3,8 atlēcošās bumbas. Trešais rezultatīvākais spēlētājs komandā.
TRENERU VIEDOKĻI
Voldemārs Pārums, Linarda Jaunzema basketbola treneris:
– Linards sāka trenēties pirmajā klasē. Komanda bija ļoti stipra un izturīga, Bauskas rajona krosā bijām vieni no labākajiem. Spēlēja arī Dāvis Geks. Abi bija izteikti līderi. Linardam ir nestandarta pieeja. Viņam ir neierastas kustības, un pretinieks nekad nezina, ko viņš uzbrukumā un aizsardzībā darīs.
Ir spēlētāji, kas noskaņojas uz kādu uzdevumu vai mērķi, bet viņš spēli uztver brīvi. Ja kādreiz zaudē, neņem tuvu sirdij. Ātri aizmirst, ja kaut kas nav sanācis, un koncentrējas nākamajam uzdevumam.
Uz Rīgu viņš aizgāja pēdējā vidusskolas gadā, lai arī viņu jau pirms tam aicināja, arī es puisim to ieteicu darīt pēc 9. klases. Tomēr viņš ne īpaši gribēja Rīgā mācīties. Divus gadus brauca uz treniņiem Rīgā. Raksturs puisim ir.
Domāju, ka ideja pabeigt augstskolu ir pareiza. Jebkura komanda paņems, ja būsi labs.
Vilnis Gailums, Jāņa Eiduka basketbola treneris:
– Jānis treniņos un sacensībās izcēlās, būdams pavisam mazs – savā vecuma grupā viņš bija komandas līderis. Puiša metieni bija ļoti labi. Pakāpeniski iesaistīju komandā pie gadu vecākiem zēniem.
Jānis viņu vidū izcēlās ar centīgu darbu, regulāri nāca uz treniņiem. Ļoti daudz strādāja individuāli. Pie mājas bija basketbola grozs, redzēju, ka puika katru brīvo brīdi trenējas – met bumbu grozā. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāiegulda ļoti daudz darba. Arī Porziņģis cītīgi trenējas un tā arī spēlē.
Sekoju sava audzēkņa panākumiem arī tad, kad Jānis beidza trenēties Iecavā. Redzēju izšķirošo metienu, ko Jānis neiemeta pret Lietuvu. Spēles varēja skatīties internetā, tur arī sekojām. Ja būtu iemetis, mūsējie varbūt būtu pirmajā vietā pasaulē, jo Lietuvas basketbolisti pēc tam finālā uzvarēja Amerikas Savienoto Valstu spēlētājus. Sportā nekad nevar prognozēt, kā būs. Jebkurā gadījumā šis ir viens no lielākajiem Latvijas basketbola sasniegumiem.
Latvijas izlases spēļu rezultāti Pasaules universiādes sacīkstēs un abu iecavnieku sniegums
Avots: www.2017.taipei.
