Privātmājas saimnieci Rundāles novadā šovasar nepatīkami pārsteiguši civilie lidotāji – vienudien pār viņas pagalmu zemu pārlaidies helikopters, bet kādā nedēļas nogalē virs vairāku māju pagalmiem lidināts drons jeb bezpilota lidaparāts, radot neomulīgu izjūtu ģimenes svētku svinētājiem. «Radās iespaids par izspiegošanu vai lūrēšanu,» atzīst rundāliete, «tomēr drona vadītājs mums ne iepriekš palūdza atļauju, ne pēc tam atvainojās.»
Niecīgas formalitātes
Civilo helikopteru lidošanas nosacījumi likuma «Par aviāciju» paketē ir spēkā ilgi, bet dronu lidošanas kārtību noteic pērn pieņemti Ministru kabineta noteikumi. Gan vienu, gan otru piloti ir atbildīgi par drošu lidojumu, neapdraudot cilvēkus un nozīmīgus objektus, kā arī ievērojot privātās telpas neaizskaramību.
Viesi ar helikopteru pāris reižu mēnesī ierodas Mažmežotnes muižā, «Bauskas Dzīvei» stāsta saimniece Iveta Burkāne. «Muižā ir iekārtots helikoptera laukums, bet mums kā īpašniekiem nekādas formalitātes tādēļ nebija jākārto. Ciemiņus atved helikoptera īpašnieks un licencēts pilots Aldis Pauga no Dobeles puses, viņi pie mums ieturas restorānā, padzer kafiju, reizēm apmeklē Rundāles pili,» saka Iveta Burkāne. Iveta nav saņēmusi kaimiņu sūdzības, ka viņus traucētu helikoptera lidojumi.
A. Pauga ar helikopteru vizināja pirmā festivāla «Bauska TasTe» apmeklētājus. Pacelšanās virs Bauskas un tuvējās apkārtnes svētkos bija ļoti pieprasīta. Kā skaidro Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš, pilots pats bija saskaņojis lidojumus ar pašvaldību un pārbaudījis drošas nosēšanās apstākļus. «Mums kā rīkotājiem nekāda īpaša lidojumu saskaņošana nebija vajadzīga,» teic J. Dūmiņš.
Noder zemkopībā
Dronus mūspusē izmanto ne tikai skaistas panorāmas iemūžināšanai, bet arī lauku apskatei zemnieku saimniecībās, lai noteiktu sējumu kvalitāti un plānotu darbus. Vairāku gadu pieredze šajā jomā ir Iecavas SIA «Zeltezeri», kuru nofilmētos attēlus izmanto arī citi zemkopji.
Dronu lieto arī Rundāles novada Viesturu pagasta saimniecībā «Sējas». Īpašnieks Āris Burkāns teic, ka tas nav pašu iegādāts, bet dāvināts aprīkojums. «Dronu izmantojam reti virs pašu laukiem. Mūsu teritorijā nav nekādu stratēģisko objektu, tāpēc nav ierobežojumu un lidojumus ne ar vienu īpaši nesaskaņojam,» pauž Ā. Burkāns.
Civilos lidojumus kontrolē Civilās aviācijas aģentūra (CAA). Tās pārstāvji uzsver – dronu izmantošanas noteikumi Nr. 737 «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi» tika pieņemti pēc vairākiem riskantiem gadījumiem. Reiz bezpilota lidaparāts teju sadūrās ar pasažieru lidmašīnu lidostas «Rīga» teritorijā, bet pāris citu bija manīti virs valsts drošības objektiem. Tāpēc noteikti lidošanas ierobežojumi, kuru mērķis ir novērst apdraudējumu cilvēkiem un īpašumiem.
Ministru kabineta noteikumu pielikumos vietnē likumi.lv pieejams objektu saraksts, virs kuriem dronu lidojumi liegti vai iepriekš jāsaskaņo. Tajā iekļauti militārie un robežsardzes objekti, ieslodzījuma vietas, Latvijas Bankas un pasta nodaļas visā valstī. No mūsu novadiem sarakstā ir viens objekts – Zaļā iela 12 Bauskā, kur atrodas Valsts policijas nodaļa un tiesa.
Jānoskaidro atbildība
Pirms sākt lietot dronu, tā pilotam iepriekš jāpārliecinās, vai un kā to ir atļauts darīt izvēlētajā teritorijā un infrastruktūras objektu tuvumā. Jāievēro nosacījums, ka dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzņēmuma nosaukumu, norādot adresi un tālruņa numuru. Nākamgad stāsies spēkā prasība dronu īpašniekiem apdrošināt civiltiesisko atbildību, lai avārijas gadījumā varētu kompensēt zaudējumus trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.
Ja pilots ir zaudējis kontroli pār bezpilota gaisa kuģi, radot draudus citiem gaisa telpas lietotājiem, mantai vai videi, nekavējoties jāinformē «Latvijas Gaisa satiksme» un vienotais ārkārtas palīdzības dienests pa telefonu 112.
Droni virs apdzīvotām vietām var lidot, ja pacelšanās masa nepārsniedz 1,5 kg. Lidojums virs sarīkojuma vietas jāsaskaņo ar organizatoru. Kontrolējamā gaisa telpā pie lidlauka vai helikopteru laukuma dronu drīkst pacelt ne tuvāk par 5 km no skrejceļa un ne augstāk par 50 m. Pie lidostas «Rīga» augstuma limits ir 5 km. Attālums līdz militārajiem objektiem un ieslodzījuma vietām noteikts ne mazāks par 500 m. Lai pilotētu dronu virs vietām, kur noteikti gaisa telpas izmantošanas aizliegumi, jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras atļauja.
Sertificēti lietotāji
Kā atzīst CAA vadītājs Māris Gorodcovs, lai arī darbojas noteikumi par dronu izmantošanu, tomēr nav definēta kārtība, kā to īpašniekus sodīt par dažādiem pārkāpumiem. Kopš noteikumu stāšanās spēkā nepilna gada laikā sodīts kāds drona īpašnieks, kurš ar nemarķētu dronu avarēja un nodarīja kaitējumu citas personas īpašumam.
Grūtāk sodīt, ja drons traucējis civilajām lidmašīnām. CAA pārstāve Aivita Ļubļina-Goldmane stāsta, ka soda apmērs ir pielāgots lielajai aviācijai, bet nav samērojams ar bezpilota gaisa kuģa vadīšanu. Zemākā naudas soda robeža ir 350 eiro, bet summa var sasniegt 1000 eiro.
CAA reģistrēts gadījums, kad drons virs pūļa kādā sarīkojumā palaists bez saskaņošanas un speciāla aprīkojuma. No drona filmēta ugunsgrēka dzēšana ar helikopteru, taču tā ir riskanti bīstama rīcība, jo bezpilota lidaparāts var neizturēt karstumu un nogāzties, apdraudot arī glābēju lidaparātu, skaidro CAA speciālisti.
Vienotus dronu lietošanas noteikumus gatavo Eiropas Komisija, bet līdz tam katrā dalībvalstī ir savs pagaidu regulējums. Latvijā pēc A. Gorodcova ierosinājuma darba grupā top sodīšanas regulējums dronu īpašniekiem un vadītājiem. Trūkst arī dronu vadītāju sertifikācijas noteikumu, un par to CAA saņemot visvairāk jautājumu un pārmetumu. «Līdz Eiropas Savienības regulai ir jāgaida vairāki gadi, tāpēc pilotu sertificēšanu mēs, visticamāk, papildināsim ar prasībām obligātai apmācībai, kvalifikācijas pārbaudei un licencēšanai,» pauž CAA vadītājs. Plānots izveidot arī dronu reģistru.
Tālvadības gaisa kuģu asociācija
Ieteikumus pareizai un drošai drona lietošanai var saņemt Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijā (LARPAS). Tā apvieno tālvadības gaisa kuģu operatorus, ražotājus, apdrošinātājus, mācību iestādes, pētniecības un attīstības centrus, kā arī likumdevējus un uzraugošās instances, vēstīts vietnē larpas.lv.
LARPAS oficiāli nodibināta 2015. gada 22. septembrī. Organizācijas mērķis ir uzlabot lidojumu drošību un nozares dalībnieku profesionalitāti. LARPAS ir dalībniece organizācijā «UVS International», apvieno starptautisko bezpilota lidaparātu kopienu un sadarbojas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO).
CAA un LARPAS organizē bezpilota lidaparātu pilotu mācības. Tiek rīkotas arī dronu sacensības, par ko vairāk informācijas «Facebook» vietnē «Drone Racing Latvia».
Skaidrojums
Bez saskaņošanas drīkst lidot virs:
vides un dabas aizsargjoslām;
meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām;
siltumtrasēm, ūdens un kanalizācijas tīkliem;
meliorācijas būvēm;
ģeodēziskā tīkla punktiem;
sanitārajām aizsargjoslām, izņemot kapsētas.
Ar īpašnieku vai valdītāju jāvienojas par lidojumiem virs:
ielām, autoceļiem, dzelzceļiem;
elektriskajiem un elektronisko sakaru tīkliem;
gāzes vadiem un krātuvēm;
teleskopiem un radioteleskopiem;
valsts aizsardzības objektiem;
navigācijas un militārajiem jūras novērošanas līdzekļiem;
aizsprostu drošuma kontroles ierīcēm;
rūpniecisko avāriju riska objektiem.
