Bijušie pedagogi, klasesbiedri, seni paziņas un draugi 23. septembrī satikās Īslīces vidusskolā – skolas 130 gadu jubilejas sarīkojumā.
Svinībās vārds «paldies» skanēja bieži. To sacīja pedagogi, skolas darbinieki un bijušie direktori, saņemot atzinības un godarakstus par paveikto mācību iestādes labā. Guntai Čonkai tika piešķirts apbalvojums par mūža ieguldījumu. Bija arī pa kādai asarai, jo šī ir pēdējā mācību iestādes jubileja, tai esot vidusskolas statusā.
Saņem apsveikuma vēstuli
Skolas teritorija bija skaisti izdekorēta. Iestājoties tumsai, taciņas pie mācību iestādes izgaismoja spīdekļi. Daudzi izmantoja iespēju fotografēties pie lielā dekoratīvā uzraksta «Īslīces skolai 130», ko rotāja baloni un ziedi. Bija arī īpašs fotostūrītis, kur pulcējās gan bijušie klasesbiedri, gan skolotāji. Fotografēšanos interesantāku vērta dažādi atribūti – tika izmantotas kartona ģitāras un citi mūzikas instrumenti, grāmatas un dažādi saukļi. Pēc oficiālās daļas visi pulcējās skolas pagalmā, kur tapa kopbilde.
Sarīkojumu enerģiski vadīja Īslīces skolas bijušie audzēkņi – Inita Nagņibeda un Gints Feders. Svinības bija ļoti emocionālas, tika izvaicāti daudzi klātesošie. Pēc Ginta iniciatīvas ar viedtālruni tika uzņemts pašportrets – sanākušie pacēla rokas un pauda sajūsmu par tikšanos.
Īsā uzrunā visus sveica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs. Viņš skolas darbiniekus sumināja jubilejā un vēlēja izturību šajā sarežģītajā laikā: «Esiet stipri! Vēlu skolai ilgu mūžu. Lai bērnu čalas nekad nepieklust!»
Ar vēstules starpniecību sveicienus skolai nodeva Bauskas novada mērs Raitis Ābelnieks. Viņš par pedagogu Īslīcē strādājis astoņus gadus. «Žēl, ka nevaru būt kopā ar kolēģiem un audzēkņiem šajā svētku laikā. Esmu komandējumā ļoti tālu, bet sirdī esmu ar jums, lai priecātos. Es droši varu teikt, ka Īslīces skola ir manas mājas, kurās pavadīti lieliski darba gadi. Skolas pedagogus es atminēšos kā draugus, kuriem šajā laikā vēlu būt stipriem kā klintij,» raksta R. Ābelnieks.
Vēlējumi jubilejā
Arī Īslīces pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Ķisele absolvējusi Īslīces skolu. «Katrs klātesošais var teikt – Īslīces vidusskola ir mana skola. Esmu lepna, jo arī es to varu apgalvot. Mācību iestādei vēlu ilgu mūžu. Lai tā kļūst par labāko skolu novadā!» klātesošos uzrunāja S. Ķisele.
Īslīces kultūras nama vadītāja Aiga Baltalksne, šīs skolas absolvente, sacīja: «Mēs katrs spējam radīt ko labu un paliekošu sev, savai skolai un līdzcilvēkiem. Esmu priecīga, ka esmu šīs skolas absolvente, tāpat kā mana vecmamma un mamma. Arī mani bērni te mācās. Man kā kultūras nama vadītājai ir liels prieks sadarboties ar skolu, lai kopā sasniegtu mērķus.»
Svētkos sveica arī bijušos direktorus. Juris Dalbiņš pēc apsveikumu saņemšanas vēlēja: «Caur dzīvi jāiet ar smaidu. Ja mēs katrs varam paveikt ko labu, tad kāpēc to nedarīt? Ir jādara, atlikt uz vēlāku nedrīkst neko!»
Liene Leitlande cildināja skolu: «Mūsu skola ir skaista, tā ir Zemgales pērle. Novēlu, lai skolu piepilda tikpat bērnu, cik to bija pirms 20 gadiem, kad mācību iestādē 1. septembrī zinības pirmajā klasē apguva trīs pirmās klases. Īslīces skola tajā laikā bija lielākā un labākā lauku skola valstī. To arī novēlu turpmāk – būt labākajiem!»
Pašreizējā Īslīces vidusskolas direktore Irina Vargušenko runāja īsi, bet emocionāli, ar asarām acīs: «Prieks redzēt tik daudz absolventu un skolotāju. No sirds varu sacīt, ka Īslīce ir mana skola. Esmu neizsakāmi priecīga un pateicīga par iespēju strādāt skolā, kurā mācījos. Mēs katrs varam kalpot vietai, kurā dzīvojam. Mēs – pedagogi un skolēni – kopā esam stipri. Tādi būsim arī turpmāk!»
Kopā gadu desmitus
Īpašus sveicienus izpelnījās vecākie absolventi. Skolas zāle uzgavilēja Imantam Kālim un Imantam Narkevicam. Kungi skolu pabeidza 1942. gadā, bet skaļākos aplausus saņēma Velta Gludiņa, kas skolu absolvēja vēl agrāk.
Kuplā skaitā uz skatuves kāpa 1967. gada absolventu klase. Pirms 50 gadiem ieguvuši skolas diplomu, šie «jaunieši» vēl aizvien cits par citu pastāv gluži kā skolas laikos. Kājās stāvot, milzu ovācijas saņēma skolotāja Velta Balode, kurai šī gada 1. septembris skolā bija piecdesmitais.
Roku rokā, tāpat kā 1953. gada izlaidumā, pa skolas pagalmu soļo trīs kundzes – Ilga, Lija un Vizma. Viņas mācījās 32 audzēkņu lielā kolektīvā. Ar klasesbiedriem attiecības saglabājušās lieliskas, un jau 13. gadu Īslīces skolas 1953. gada absolventi tiekas cits pie cita mājās. Šogad redzējušies 15 klasesbiedri. «Braucam cits pie cita uz mājām. Tā ir mīlīgāk. Esam palikuši tik, cik esam, – kāds jau viņsaulē. Tomēr kopā turamies arī pēc vairākiem gadu desmitiem, un tas ir fantastiski. Skolai vēlam ilgu mūžu!» tā noteic trīs dāmas.
Īslīces vidusskolā pašlaik mācās 179 audzēkņi, vairs nav 10. un 11. klases, savukārt 12. klasē ir 18 jauniešu. Šis ir pēdējais mācību gads vidusskolas statusā.
