Līgumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb e-veselības lietošanu noslēgti ar septiņām mūsu četru novadu ģimenes ārstu praksēm, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija par Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novadu.
NVD pārstāve Agnese Jasenoviča pastāstīja, ka mūspusē 12 ārstu prakses šo darbu nav paveikušas. Ar Veselības ministriju panāktā vienošanās paredz, ka mediķi e-veselību brīvprātīgi varēs lietot līdz 31. decembrim, bet no nākamā gada 1. jan-vāra minētā sistēma būs obligāta.
Gaužām niecīgs laiks apguvei
NVD izveidotajā interaktīvajā kartē ikviens var noskaidrot, vai ģimenes ārsts lieto e-veselību. Pieejamā informācija liecina, ka Bauskas novadā ar e-veselību strādā dakteru Ivetas Grigaļūnes, Ilzes Kukutes, Sandras Lapsas-Ārentes un Zinaidas Vītolas praksēs. Rundāles novadā e-veselībai pievienojusies ģimenes ārste Santa Gulbe, Iecavā – Ilze Vaičekone, Vecumniekos – Aija Jurova.
Joprojām lielākā daļa ģimenes ārstu nesteidzas lietot valsts piedāvāto programmu.
Arī Vecumnieku novada Valles pagasta ģimenes ārste Aija Cirša teic, ka nav noslēgusi līgumu ar NVD par e-veselības lietošanu: «Kad tas būs jādara, tad slēgšu. Pagaidām nejūtos spēcīga veikt šo funkciju. Labprāt būtu to izmantojusi jau pagājušajā rudenī, taču sistēmu nebija iespējams izmēģināt. NVD uzstāja, ka līdz ar e-veselības lietošanu mēs esam atbildīgi par visu. Taču, neprotot tajā strādāt, nekāds pilnvērtīgs darbs nevar sanākt. Esmu mēģinājusi tajā darboties tikai vienu reizi kursos un laikā, kad sistēma vēl nebija pilnveidota. Uzskatu, ka tas ir gaužām niecīgs laiks, lai visu apgūtu. Tāpēc turpinu darboties jau ar ierasto lokālo sistēmu «Profdoc».» Ģimenes ārste vēl piebilst, ka regulāri seko kolēģu sniegtajai informācijai. Pierīgas mediķi ziņojot par jaunumiem un sistēmas nepilnībām. «Kolēģe Jaunjelgavā ir noslēgusi līgumu par e-veselību. Viņas pieredze liecina, ka vislabāk darbojas e-darbnespējas lapas. Tās bija vislabāk izstrādātās. Pārējais vēl koriģējams,» stāsta A. Cirša.
Slimnīcas un aptiekas – jau sistēmā
Visas Latvijas slimnīcas ir noslēgušas līgumus par pievienošanos e-veselībai, drīz e-veselība aptvers vairākumu Latvijas aptiekāru. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka e-veselībai pievienojušies 90 procenti aptieku.
SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska stāsta, ka līgums ar NVD ir noslēgts, datori nodrošināti, darbinieki teorētiski apmācīti. Saskaņā ar līgumu darbs e-veselībā tiks sākts nākamā gada 1. janvārī, testa režīmā tas sāksies šī gada oktobra vidū. «Pagaidām viss jādrukā arī papīra formātā. Mūsu iestādē pamatprogramma ir «Ārstu birojs», turpinām strādāt tajā pašā, tikai maksājam papildus par konvertāciju uz e-veselību, iespējams, kaut kas mainīsies, bet ne būtiski. Katrai programmai mēdz atklāties nepilnības, tās koriģēs, redzēsim, kas notiks, kad daudzi simti pieslēgsies vienlaikus. Uzskatu, ka jābūt e-veselībai, tā atvieglos dzīvi gan ārstiem, gan pacientiem, lai gan pret visu jauno parasti ir iebildumi,» skaidro slimnīcas direktore.
Bauskā Bauzes tirgū esošās «Mēness aptiekas» vadītājas vietniece Inta Jansone atklāja, ka ar e-veselību strādā kopš šī gada augusta, viņa teic: «Grūti izvērtēt šo jauninājumu, jo ģimenes ārsti vēl nav gatavi strādāt sistēmā. Bauskā ļoti reti raksta e-receptes. Visbiežāk apstrādājam galvaspilsētas mediķu izsniegtās.»
I. Jansones pieredze liecina, ka joprojām gadās aizķeršanās. Kad farmaceite strādājusi Rīgas aptiekā, medikamentus ar e-recepti vēlējies iegādāties kāds vīrietis, taču viņš to nav varējis izdarīt, jo nav darbojusies sistēma. Vīrietis izstaigājis piecas aptiekas un nožēlojis, ka izvēlējies elektronisko recepti, nevis ierasto papīra. «Sistēma vēl nav atstrādāta, jaunā gada sākumā var gadīties dažādi pārsteigumi. Vai būs labāk, vēl grūti spriest. Droši vien ar laiku būs ērti.»
Krājas pacientu veselības dati
NVD pārstāve A. Jasenoviča ziņo, ka iepriekšējos mēnešos pieaugusi arī citu e-veselības pakalpojumu izmantošanas aktivitāte, ārstniecības personu ievadītā informācija par pacientu veselības pamatdatiem un vizuālās diagnostikas izmeklējumiem.
Pacientu pamatdati ir svarīga informācija par diagnozēm, alerģijām, regulāri lietojamajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm, kā arī brīdinājumi par veselību, piemēram, pacienta sirdī ievietotu kardiostimulatoru. Līdz ar pamatdatu ievadi tiek uzlabota medicīniskās informācijas pieejamība ārstējošajiem ārstiem, veicinot kvalitatīvu veselības aprūpi, skaidro NVD.
E-veselībā arvien aktīvāk tiek krāti vizuālās diagnostikas, piemēram, rentgena, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses un citu izmeklējumu rezultāti, arī attēli. Vasaras sākumā e-veselības sistēmā ārstniecības iestādes bija ievadījušas aptuveni 1000 vizuālās diagnostikas izmeklējumu datu un tikpat slēdzienu, tagad šo dokumentu skaits ir divreiz lielāks.
A. Jasenoviča uzsvēra, ka augusi iedzīvotāju interese par pakalpojumu elektroniski reģistrēties pie ģimenes ārsta, par to liecina
60 elektroniski saņemtie iedzīvotāju pieteikumi.
NVD atgādina, ka medicīniskā informācija par pacientu jaunajā sistēmā sāk krāties, kad ārstniecības iestāde sāk darbu e-veselībā.
UZZIŅAI
Noslēgtie līgumi par e-veselības lietošanu:
Iecavas novadā parakstīti seši līgumi (1 ĢĀ, 5 ĀI);
Bauskas novadā – 15 līgumi (4 ĢĀ, 11 ĀI);
Vecumnieku novadā – 1 līgums (1 ĢĀ);
Rundāles novadā – 1 līgums (1 ĢĀ).
ĢĀ – ģimenes ārsts, ĀI – ārstniecības iestāde.
Avots: NVD.
