Vecumnieku novada Stelpes skolas zāle piektdienas, 29. septembra, vakarā bija klausītāju pilna. Sarīkojumā godināja vietējo amatieru literāti Maigu Kurčanovu.
Amatierteātru dalībnieku izpildījumā skanēja Maigas rakstītā dzeja sirsnīgās un ironiskās noskaņās. Bērnības atmiņās raitā stāstījumā atklājās Vidzemes lauku sētas ikdiena un svētki.
Brīvajos brīžos
Autorvakars vienlaikus bija atvēršanas svētki burtnīcai, kurā Maigas rokrakstā iemūžinātās rindas datorā pārlikusi un iesējusi pagasta kultūras organizatore Sandra Neliusa. «Darīju to brīvajos brīžos, mani atbalstīja vīrs Egils un dēli. Izdrukāt un salikt burtnīcu novada domē palīdzēja deputāts Jānis Kovals un izpilddirektore Aiga Saldābola,» stāsta Sandra.
Burtnīcā lasāmas Maigas atmiņas «Pa bērnības taciņām» un «Cauri gadu puteņiem», kā arī dzejoļi. S. Neliusa jo īpaši ieteica Maigas atmiņas prozā izlasīt jauniešiem: «Te jūs varat uzzināt, kāda bija dzīvā vēsture cilvēka acīm.»
Maiga «Bauskas Dzīvei» stāsta – pierakstījusi arī dzīvesbiedra atmiņas, kopš dzimšanas rakstījusi mazmeitas stāstu. Tagad gan vairs to nevarot, jo gadi mazinājuši redzes asumu.
Rakstītāja par savu darbu ir visai paškritiska – tur vēl esot daudz sēnalu, ko izvētīt no graudiem. Pašai vislabāk patīk veltījumu dzejoļi Vidzemei un tēva mājām. «Kas nāk dziļi no dvēseles, tas tekstā paliek,» teic Maiga.
Atnāk paši
«Rakstīt īpaši nekur nemācījos, mani iedvesmoja dzimtās vietas skaistums Vidzemē. Mūsu mājas bija starp Vecpiebalgu un Gaujas izteku ļoti gleznainā vidē. Māsa Dzidra Ļūdēna bija daiļamata meistare. Mūs abas iedvesmoja vieta, kur uzaugām,» stāsta rakstītāja, «dzejoļi pie manis atnāk paši, tikai atliek pierakstīt. Iedvesmu var dot kāda frāze, ko dzirdu, notikums, par kuru uzzinu. Man dzejot nav grūti – dzejoļi virknējas rindās kā krellītes, ja vakarā nenāk miegs. Tik jāatceras un no rīta jāpieraksta, pēc tam jāpieslīpē un jāpielabo.»
Atmiņu rakstīšana notikusi līdzīgi – vārdi paši rindojās teikumos. Strādājot pienotavā, Maiga bieži rakstījusi veltījumus godināmajiem cilvēkiem, kāzām, svētku sarīkojumiem. No tā daudz nav saglabāts. «Man daudz nevajag, lai uzrakstītu par cilvēku – kādu niansi, detaļu,» atklāj vārda meistare.
Kļūt par rakstnieci Maiga nav iedomājusies – nebija tādu apstākļu, bija jāstrādā un jāpelna iztika. «Tie bija laiki, kad neviens pat neieminējās, ka varētu kļūt par rakstnieci. Neviens mani nepamudināja, kaut arī biju skolas sienas avīzes redaktore,» stāsta stelpiete. Maigas pirmo dzejolīti par eglīti un zaķīti, ko meitene uzrakstīja pirms Ziemassvētkiem, skolotāja sākotnējos padomju okupācijas gados izmetusi papīrgrozā.
Ko nevajag rakstīt
Jaunietes vecumā Maiga tā laika avīzei «Padomju Jaunatne» nosūtījusi divus dzejoļus – veltījumu kosmonautam Jurijam Gagarinam un dzimtenei. Atnākusi gara atbildes vēstule ar pamācībām, kā un par ko vajag dzejot, bet galvenais – par ko nevajag vārsmot, smejas Maiga. «Dzejoļus nenodrukāja. Nevajag arī!» rakstītāja kļuvusi pikta.
Jau strādājot pienotavā, amatieru literāte nosūtījusi dzejoli toreizējam rajona laikrakstam, ko tagad sauc «Bauskas Dzīve». Bijusi priecīga, ka tas publicēts. Maiga avīzei sūtījusi arī vietējo notikumu aprakstus kā ārštata autore. Rakstītāja avīzi atceras arī ar nosaukumiem «Bauskas Darbs» un «Komunisma Ceļš».
Maiga teic – viņas talantu labi rakstīt, iespējams, mantojusi mazmeita. «Viņa man uzrakstīja ļoti skaistu pateicības vēstuli. Viņai ir skaista dvēsele, kaut arī ārēji uzreiz to neparāda,» raksturo stelpiete.
Stelpiešu lepnums
Aiga Saldābola Maigu sveica novada vadības vārdā, pati kā stelpiete paužot lepnumu par Kurčanovu pāra nesen nosvinētajām dimanta kāzām un pateicoties par Maigas dāvātajām puķēm, kas zied dārzā.
Novadpētniece Aloida Baķe vēlēja ikvienam dzīvot un darbu darīt ar tādu mīlestību, kā to pārbaudījumiem bagātajā mūžā spējusi Maiga Kurčanova. Kopā ar dāmu ansambli un publiku Aloida nodziedāja Mārītes Hiršas komponēto Maigas dzejoli «Es gribu pārnākt tēva mājās». To viņas domubiedru pulkā dzied jau 20 gadus, rindās rodot patiesu mīlestību pret dzimto vietu.
Atgādinot par Maigas aktīvo dalību pašdarbības kolektīvos, uzstājās Stelpes deju kopas, ar aizrautīgo priekšnesumu izpelnoties publikas ovācijas.
M. Kurčanova bijusi laikraksta «Bauskas Dzīve» ārštata autore, avīzē publicētas viņas sacerētas trāpīgi ironiskas rindas par mūsu sabiedrības norisēm. Žurnāliste Mārīte Ozoliņa autorburtnīcas ievadā pauž: «Nav viegli būt personībai, kura redz un jūt vairāk, tver notikumus dziļāk. Taču šāds rakurss dzīvi vērš bagātāku, un to var sacīt par Maigu Kurčanovu.»
